Ne tikai buča novērš stresu… Ir noskaidrots, ka sievietēm palīdz atbrīvoties no stresa… Skūpstīšanās. Kas vēl noderētu tavā arsenālā, lai varētu… Ja ne gluži uzvarēt, tad vismaz sadzīvot ar ikdienas līdzgaitnieku – stresu? Pirtsslota tavam stresam

No kumelītes.

Kur reiz iesētas smaržīgās kumelītes, tur vienmēr tās sadīgs atkal, jo vajadzīgas visiem cilvēkiem; arī tiem, kas iet pirtī. Tās palīdz atbrīvoties no stresa, ārstē ādu un acis, iekaisumus, pinnes, vairo skaistumu un uzlabo miegu. Kumelītes gariņš ir maigs un neuzbāzīgs.

No ievas Kad apnicis lietot pērnās slotiņas, ieva ir pirmā, kas pavasarī mūs lutina ar svaigu pērienu. Vairāk par pāris ievu slotiņām vienā pirts reizē ienest gan neiesaka, jo tad lapu smarža var izraisīt galvassāpes. Ievas pēriens īpaši noderēs cilvēkiem, kam radušās problēmas savstarpējās attiecībās, dziednieki sola, ka ievu slotas palīdz atbrīvoties no liekā svara, rada iekšēju harmoniju un stimulē organisma attīrīšanos. Ievu slotu vajadzētu likt kā kompresi kaulu sāpēm, klepum un bronhītam.

No jasmīna Jāņu laikā gandrīz ikvienā pagalmā smaržo jasmīnkrūms. Sākumā jau kauns mesties klāt trauslajam ziedētājam un siet tā zariņus pirtsslotā, bet, ja jūtat, ka augs uz jums skatās, mēģiniet! Dziednieki stāsta, ka tas noskaņo uz garīgumu, nomierina nervus, uzlabo seksu un miegu.

No kļavas Pirtnieki māca, ka kļava ir līdzsvara koks, kas mazina naidu, dusmas, bet vietā liek ticību sev un sirdsmieru.

No priedes Priede ir saules koks, skujas aromatizē pirts gaisu, ēteriskās eļļas veicina organisma attīrīšanos un atbrīvo no sliktām domām. Tā pastiprina visus dziedniecības pasākumus, paaugstina pretošanās spēju kaitēm, atjauno spēku pēc pārslodzēm un slimībām, mazina kaulu sāpes un veicina vielmaiņu, kas ir galvenā resnīšu bēda. Pirms pēršanās slota jāiemērc karstā ūdenī un tad jāpasutina uz krāsns akmeņiem.

No vērmeles Vērmele atbrīvo no nepatīkamām enerģijām, palīdz atbrīvoties no liekā svara, mazina krampjus un zilumus.

Kādas lietiņas izmantojat cīņā ar stresu?

Velta, 30 gadi, skvoša trenere «Palīdzēt atbrīvoties no saspringuma var gan tautā pazīstams simbols vai medaljons, gan vienkārši mīļa, tieši tev laimi sniedzoša lietiņa. Sākot ar mazāko nieciņu, piemēram, veiksmi vēlošu attēlu mobilajā telefonā, līdz pat laimes apakšbiksēm. Nervu nomierināšanai iespējams izmantot dažādas zāļu tējiņas, medikamentus, kā arī tā saukto «stresa noņēmēju». Veikalā var nopirkt visdažādākās lietas stresa noņemšanai, īpaši jautras ir skandināmās bumbiņas ar «iņ» un «jaņ» simboliku. Bet jauniešu vidū ir tik dažādas laimītes – īpaša pildspalva, mīļākais krekliņš, somā ielikts lācītis, fona attēls telefonā.»

Jolanta, 35 gadi, skolotāja «Dažādi stresi, dažādas receptes... Tās ar gadiem mainās... Vai nu vanna ar aromaterapiju, vai pastaiga gar jūru ar kādu patīkamu cilvēku... Varbūt izbrauciens ar auto ārpus pilsētas... Iedzert? Nē! Jo pēc tam seko vēl lielāks stress.»

Zenta, 49 gadi, mājsaimniece «Es īpaši nestresoju: profilaksei katru rītu dzeru divas alus rauga tabletes: tas palīdz un vēl uzlabo ādas kvalitāti – tiešām! Ja gadās īpašs satraukums (pēkšņš), izraudos kaut vai visas pasaules priekšā! Ja ar stresu cīnos, tad, apmeklējot jogas nodarbības un lasot Lūli Vīlmu.»

Kristīne, 23 gadi, bankas darbiniece «Īpašas metodes, kā tikt galā ar stresu man nav, parasti stress pāriet pats no sevis! Laba metode – šokolāde!»

Santa, 20 gadi, studente «Kauns pat atzīties, bet diezgan bieži pat netieku galā, un tad tuvinieki ir tie, kas to visvairāk izjūt. Bet vispareizāk laikam gan būtu aiziet un noslēpties kādā vietiņā, kas saistās ar labām, patīkamām atmiņām. Ļoti palīdz koki un laba mūzika.»

Ieva, 26 gadi, mārketinga speciāliste «Sarežģīts jautājums… Neesmu pārliecināta, vai vispār ar to ko daru… Krāju, krāju, krāju sevī, un tad, kad lūst vadzis, tad man vajag kārtīgi izraudāties (tā no sirds), vai izkliegties un apmēram 2x (VARBŪT 3x) gadā apsēžos mājās ar „Martini Asti” pudeli un viena pati izdzeru. Nesen piedalījos interesantā pasākumā – personības izaugsmes treniņā, kas saistāms ar to, lai cilvēks sasniegtu savus mērķus, diskomfortu un stresu. Tiku galā ļoti veiksmīgi un citām acīm skatos uz ikdienu un to, kas ap mani notiek. Tāda īsta stresa vairs nav, jo ir mērķi un ceļš, kas ejams, lai tos sasniegtu.»

Baiba, 40 gadi, valodniece «Manai metodei ir vairāk nekā 2000 gadu – tā ir ticība Dievam. Vispirms cenšos atcerēties par to, ka dzīvē ir arī skaisti brīži, kas noteikti seko pēc dažādiem pārdzīvojumiem. Ja tas neizdodas, pasaku sev, ka rīts gudrāks par vakaru, kā saka Skārleta – par to es domāšu rīt! Tad noteikti palutinu sevi ar kādu kārumiņu. Tad arī pēc tādām procedūrām parasti dzīve vairs nešķiet tik nelabojami bezcerīga. Bet, ja pavisam nopietni, tad man palīdz mans optimisms un paļaušanās uz Dievu! Agrāk mēdzu izkliegties, nu jau tieku galā normāli: izrunājos, ja stress saistībā ar konkrētu personu, paliekot racionāla. Ja vispārīgi – atslēdzos no notikumiem, lai varētu paskatīties uz lietu no malas. Palīdz auto, daba, arī darbs. Tā, vienkārši…»

Irēne, matemātikas skolotāja, 47 gadi «Man šķiet, pēc rakstura esmu diezgan mierīga un nosvērta un visi «stresi» mani tāpēc skar mazāk nekā citus... Un es taču strādāju tāāādā darbā, ka esmu ļoti norūdījusies, esmu pieradusi pie tā, ka viss jāsaplāno, viss jāparedz uz priekšu līdz pat iespējamajām atbildēm uz maniem jautājumiem. Bet, protams, kritiskos gadījumos palīdz būšana vienatnē: man tāda vieta ir mans dārzs, tad strādāju dārzā un visas domas salieku pa plauktiņiem, tāda vieta ir lauki – tur gan nav nekādu stresu, var smelties enerģiju un pozitīvos lādiņus nākamajai nedēļai. Vēl dažreiz eju uz baznīcu, bet tā ir tāda iekšēja sajūta, ka tieši to arī vajag. Vēl man vajag daudz pozitīvu emociju, lai to būtu vairāk nekā rūpju, tāpēc es eju uz koncertiem, izstādēm, teātriem... Visu, ko var Balvos... Nu tā apmēram…»

Pastāsti savam vīrietim!

Vīrieši, kuri pirms iešanas uz darbu noskūpsta savas sievas, dzīvojot piecus gadus ilgāk nekā tie, kuri par mīļumu pret savu tuvāko aizmirst.

Der ievērot pirms svarīgiem pārbaudījumiem… * Pa nakti zem spilvena vajag palikt svarīgākos pierakstus un piezīmes, kā arī baldriāna saknīti! * Vakarā uzgrauzt ābola sēkliņu! * No rīta pirms iešanas ārā no mājām ieskatīties spogulī! * Ierīvēt kurpju zoli ar mazu drusciņu sālsūdeņa! * Eksāmenu laikā mīļi uzsmaidīt skolotājiem! * Nākamajā naktī zem spilvena palikt tā skolotāja (vai priekšnieka) attēlu, kurš ir visstingrākais vērtētājs konkrētajā pārbaudījumā.

Kāda peintbolam saistība ar stresa likvidēšanu?

Peintbols (no angļu valodas „paintball” – krāsas bumbiņa) ir komandas spēle, kas var tikt spēlēta jebkur – telpās, ārpus tām, mežā vai klajā laukā. Šo spēli var spēlēt jebkurā vecumā neatkarīgi no tā, cik daudz ir spēlēts iepriekš, un jebkurā fiziskās sagatavotības līmenī. Peintbols ir kas vidējs starp «sunīšiem» jeb «ķeršanu» un paslēpēm, taču tas nav salīdzināms ne ar vienu citu spēli, tāpēc būtībā tas pašlaik izveidojies par patstāvīgu sporta veidu. Peintbolu var spēlēt vairākos veidos, kas atšķiras ar izvirzītajiem mērķiem spēlējošām komandām, kas jāsasniedz spēles gaitā. Visparastākais peintbols tiek spēlēts ar mērķi «iznīcināt» pretinieku komandu. Peintbolu spēlē ar pneimatiskajiem ieročiem, kurus dažkārt arī sauc par „mārkeriem”. Pneimatiskajos ieročos par enerģijas avotu izmanto vai nu saspiestu gaisu vai arī ogļskābo gāzi CO2 (tā ir tā pati gāze, ar kuru pilda CocaCola un citus atspirdzinošos dzērienus). Peintbols sniedz iespēju noņemt ikdienā uzkrāto stresu.

Stresa rotaļlietas tavam raksturam Nobriedušas personības stresa radītos efektus mazina ar sublimāciju – trauksmi cenšas mazināt sporta nodarbībās u.c. aktivitātēs. Trauksmi mazina kontakts ar dabu – darbs dārzā, peldēšana, pastaigas, pārgājieni, makšķerēšana, medības, sēņošana, ogošana utt. Kontakts ar dabu dod pozitīvu kairinājumu visām sensorajām sistēmām – patīkamas smaržas, saules gaisma, putnu dziesmas, ūdens čalošana. Trauksme samazinās, verbalizējot (izsakot vārdos) savas jūtas un attieksmes. Svarīgi ir pārrunāt notiekošo ar tuviem cilvēkiem. Vajadzības gadījumā var vērsties pie kvalificēta psihoterapeita. Trauksmi mazina arī attieksmes maiņa pret notiekošo, izvērtējot, vai par to būtu vērts uztraukties, pārstājot raizēties, ko citi par to domā. Nobriedusi personība pārskatīs savu dzīvi un izlems, vai viņam vērts turpināt darbu vai attiecības, kas rada pārmērīgu spriedzi.

Mazāk nobriedušas personības cenšas stresa radītos efektus risināt, gūstot baudu. Vienkāršākie baudas gūšanas veidi ir ēšana, alkohola u.c. apreibinošu vielu lietošana, smēķēšana, patīkami ādas pieskārieni (glāsti, masāža, vannas). Mēreni pielietoti, tie nekaitē cilvēkam, bet arī neatrisina pamatproblēmu. Trauksmi mazina arī sekss, tomēr nebūtu pieļaujami, ka partneris tiek savtīgi izmantots stresa mazināšanai. Daudziem cilvēkiem psihisko līdzsvaru palīdz saglabāt saikne ar saviem mīļajiem. Viņi nēsā līdzi mobilos telefonus ar ko sazvanīt bērnus, partnerus, fotogrāfijas, mīļas lietiņas, kas atgādina kādu tuvu cilvēku. Līdzīgi to dara bērni pēc gada vecuma, lai uzturētu sajūtu, ka māte ir tepat. Cilvēki, kas lieto stresa rotaļlietas, parasti ir visai trauksmaini. Viņiem ir nepieciešamība knibināties, bungot ar pirkstiem, burzīt lapas. Viņi ātri aizsvilstas, cieš no psihosomatiskiem traucējumiem, depresijas. Stresa rotaļlietas neko neatrisinās, viņiem vajadzīga ilgstoša psihoterapija. Sadzīvē novērojamas arī dažādas izlādes darbībā, piemēram, ātra, riskanta braukšana, strīdi. Šiem cilvēkiem vajadzētu meklēt profesionālu palīdzību, bet vairumā gadījumu cilvēki ar izlādes (acting out) tipa uzvedību savu rīcību neizprot un palīdzību atraida. Tas ir jāzina!

Stress ir jebkurš ārējs kairinātājs. To iedala eistresā (eustress) jeb labajā stresā, kas nodrošina optimālu kairinātāju līmeni un sniedz cilvēkam komforta sajūtu, un distresā (distress) –sliktajā stresā, kas ir pārmērīgs kairinājums (pēc intensitātes vai ilguma) un rada fizioloģiskus grozījumus cilvēka virsnierēs un visā ķermenī.

Ilgstošs distress rada psihosomatiskus traucējumus – galvassāpes, bezmiegu, asinsspiediena svārstības, sirdsdarbības traucējumus, muskuļu un locītavu sāpes utt.

Distresa psiholoģiskās izpausmes ir trauksmes sajūta, astēniski stāvokļi, depresija, kas sadzīvē izpaužas kā bezpalīdzība, bezcerība. Stress saistīts ar virsnieru darbības pārslodzi, paaugstinātu epinefrīna līmeni cirkulējošās asinīs. Parasti cilvēka reakcija uz mērenu vai stipru stresu izpaužas kā trauksme.

Sandra Krauze