Kādreizējā Konstantinopole- Bizantijas galvaspilsēta un tagadējā Stambula ir viens no piemēriem Eiropā, kur pilsētas vēsturei ir tikpat svarīga loma kā cilvēces vēstures attīstībai kopumā. Stambula gadsmitiem ir bijusi stratēģiski nozīmīgo impēriju kontrapunkts- sākot no Romas, beidzot ar Osmaņu valdīšanas laikiem. Ģeogrāfiski un ,līdz ar to, arī reliģiski „neērtais” pilsētas novietojums nozīmēja arī reliģiskus un militārus konfliktus. Liberālisms šeit pastāvīgi mijas ar radikāliem uzskatiem par pareizo reliģiju. Neraugoties uz šiem mūžsenajiem konfliktiem, Stambula ir ievērojama tieši ar bagāto kultūrvēsturisko mantojumu un arhitektūru. Viens no senākajiem pieminekļiem pilsētā ir Serpentīna kolonna.

Kopš Konstantīna Lielā laikiem 479. g. p.m.ē. šis piemineklis tika pārvietots uz hipodromu, kur to var apskatīt ari mūsdienās. Konstantinopoles hipodroms savulaik bija vieta, kur notika dažādi svētki un notikumi, mūsdienās tas ir parks blakus Sultāna Ahmeda mošejai, kas tiek dēvēta arī par Zilo mošeju, ņemot vērā, ka iekšdarbi un apdare ir veidoti no zilām flīzēm ar smalkiem ornamentiem.

Paša laukuma ziemeļos var apskatīt arī Ķeizara Vilhelma strūklaku, kuru 1900. gadā izveidoja Vācijas valdība par godu imperatoram un Prūsijas karalim Vilhelmam II. Topkapi jeb „Lielo Vārtu” pils līdz pat 1800. gadiem bija Osmaņu impērijas administratīvais centrs. Ta sastāv no vairākiem atsevišķiem korpusiem, un tajā atrodas bagātīgi krājumi no senajiem osmaņu ieročiem, islāma kaligrāfijas manuskriptiem un porcelāna. Pils komplekss sastāv no vairākiem pagalmiem, Sultāna galvenajiem vārtiem, Sagaidīšanas vārtiem un neskaitāmām sadzīves telpām, ieskaitot sultāna harēma uzturēšanās istabas. Tradicionāli harēmā uzturējās arī sultāna māte, kas harēma hierarhijā bija pirmajā vietā.

No četrām oficiāli islāma atļautajām sievām sultāna pirmdzimtā dēla mātei bija uzreiz otrā vieta aiz mātes šajā harēma sistēmā. Mūsdienās Topkapi pils ir ievērojama ar savu ekonomisko un funkcionālo telpu izvietojumu un pārdomāto sadzīves vadīšanu pilī, ņemot vērā lielo pils iedzīvotāju skaitu un piederību statusam. No vietas- sauszemes raga, uz kura pils uzcelta, paveras iespaidīga panorāma uz Bosfora jūras šaurumu. Jūras šaurums atdala Eiropu no Āzijas un ir stratēģiski nozīmīgs transporta ceļš starp abiem krastiem. Laika gaitā ir notikuši daudzi militāri konflikti, lai saglabātu kontroli pār šaurumu. Pār šaurumu var pārvietoties pa diviem tiltiem- viens no tiem tika būvēts 20. gadsimta 70. gados, savukārt otrs – Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts- pabeigts 1988. gadā, pa kuru izbūvēts Trans-Eiropas ātrgaitas lielceļš. Lielceļa izmantošana braucējiem ir par atsevišķu maksu, un ar kājām pa to pārvietoties ir aizliegts. Stambula ir viena no lielākajām Eiropas un Pasaules pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā, līdz ar to urbanizācijas un jaunas apbūves process ir pastavīgs. Piemēram, pilsētas Ziemeļu rajonos šobrīd atrodas pasaules lielākie un dārgākie tirdzniecības centri. Ziemeļu Eliteru rajona tirdzniecības centrs Akmerkez ir vienīgais Eiropā un tai pašā laikā Pasaulē, kas ieguvis labākā šāda tipa centra nosaukumu. Iekšējā transporta sistēma Stambulā ir stipri virs vidējā līmeņa. Pilsētā ir iespēja pārvietoties gan ar jau ierasto vilcienu un tramvaju, bet arī ar vieglo auto, metro un funikulieri. Pazemes funikulieru līnijas ir nākamās vecākās aiz Londonas metro sistēmas. 1883. gadā beļģu vīrs Georges Nagelmakers atklāja dzelzceļa līniju starp Parīzi un Stambulu caur Varnu. Dažus gadus vēlāk tika izbūvēta līnija caur Rumāniju, Bukaresti, paplašinot sauszemes transporta iespējas. Agata Kristi savos romānos šo ceļu dēvēja kā Austrumu Ekspresi, rosinot jaunu mītu un leģendu rašanos ar neizskaidrojamiem notikumiem un romantiskiem piedzīvojumiem.