Ja godīgi , tad ceļošana spontāni un bez īpaša sagatavošanās ir mans pašizteikšanās veids !

Tā nav novitāte ,bet tomēr vēl joprojām ne visi to var atļauties realizēt ! Tagad ar lepnumu varu paust savu viedokli ceļošanas jomā! Tā kā man paveicies ar darbu ,jo strādāju neatkarīgi no vietas, laika un ierobežojumiem , tad atļaujos biežas ekskursijas pa Latviju!

Galvenais ir spēja pamosties no rīta un secināt , ka ir super dieniņa un brokastīs dzerot kafiju izlemt- a ,davaij , šodien aizmaucam kādu līkumiņu kau kur! Šādi esmu aizbraucis Mazirbē žāvētas butes ēst , Ventspilī Užavas alu dzert , Saulkrastos dzintaru pie jūras meklēt , izbraukāju šurpu turpu zemes ceļus ap Rīgu un atradu vēl vietas ,kur senču asins balss sauc.

Un ,kaut vai ,cik daudzi bijuši Kangara kalnos un Gaiziņā un citās augstienēs visos gadalaikos? Kad tagad rakstu ,tad nevaru uzskaitīt visa tās vietas ,kur pabūts! Galvenais ,ko gribēju pateikt , ka ne vienmēr vajag kaut ko baigu un varenu ,lai sevi iepriecinātu! Var jau būt manī uzjundī senču hipiju vai vecvectēva klaiņotāja balss...jo man patīk vienkārši tāpat aizbraukt uz Valmiera rajonu un redzēt pirmo sniegu , jo cituviet togad vēl visā Latvijā tas nebija!

Man patīk aizbraukt uz Cēsim ,kur paēst maizītes pie pilsdrupu estrādes un aizbraukt ! Vai 1 dienā nobraukt uz Pērnavu ,igauņu pīles pabarot pie tilta! Vai iemaldīties Lietuvas nomalē paralēli Daugavpilij! Galvenais tādos brīžos nedomāt cik nelietderīgi vai neracionāli tas var būt!

Tāpat kā saskarsmē ar apkārtējo sabiedrību vispirms jāiepazīst sevi ,tāpat ceļošanā vispirms jāiepazīst Latvija un ,tad var doties iekarot pasauli:) Atpūta Latvijā ir tikpat vienreizīga un forša, kā ārpus tās robežās.