Gatavošanās laivošanai sākas pāris nedēļas iepriekš, rezervējot laivas www.juraslaivas.lv, precizējot izmaksas un loģistiku, apzinot braucēju skaitu un darot citas štellītes, kas ceļojumu padara daudzmaz saplānotu. Tā kā bijām 17 braucēji 8 laivās, tomēr zināma organizācijas prasījās, lai nebūtu jāpavada 2 haosa pilna dienas, lai gan – pēdējā laikā mans iemīļotākais teiciens ir „Atslābstiet!”.

Piektdienas vakarā ierodamies starta vietā – pie Stradžu tilta, kur Stradžu māju saimnieki pielāgojuši pļaviņu, acīmredzot, pašu un laivotāju vajadzībām. Ērta vieta, kur atstāt auto uz visu laivošanas laiku, celt teltis, kurt ugunskuru, pat uzspēlēt futbolu, ko arī daļa no mūsu kompānijas pamanījās, tikuši ārā no Rīgas putekļiem un stresa.

Nesteidzīgi paiet vakars, ar latviešu nacionālā ēdiena „šašlika” cepšanu, tikpat pat laisks ir rīta cēliens – ar omletes baudīšanu brokastīs. Saimnieki gādīgi nolikuši arī pienu un medu. Baltmaize ar medu un svaigs gaiss – kas gan var būt labāks!!! Laivas solītas atvest ap 11.00 – nav jau arī kur steigties, 2 dienās nieka ~ 30-36 km.

Laivas atbrauc kā solīts, arī vēl viena neliela kompānija laivos pa Užavu. Tā kā mūsu starpā ir arī vairāki, kas pirmo reizi laivā sēdēs, īsa instrukcija, ko un kā darīties. Ieparkojamies upē, kurā tiešām - straume ir samērā veikla un mūs jau piekodina, ja negribam šodien jau būt jūrā, varam neairēt – tikvien kā stūrēt un ļauties upes straumei. Tik vienkārši gan nav – modrību nevar zaudēt ne mirkli, jo tikko atslābsti, tā upmalas niedrēs vai krūmājā iekšā. Sākums – kā jau vienmēr, kamēr piešaujas – laivas no viena krasta uz otru krastu, radot arī sastrēgumus, jo upe sākumā – neko plata, un uzreiz 8 laivas tiešām veido sastrēgumus. Dažiem tā lieta jau kā asinīs – veikli aizmanevrē, atstājot pārējos aiz upes līkumiem.

Atkāpe - Info no: www.juraslaivas.lv: „Užava plūst pa Litorīnas jūras kādreizējo dibenu, pazīstamu kā Piejūras zemiene. Dabā tā ar savu plašumu ir fascinējošs tīrelis – īsta malduguņu un citu neparastu parādību paradīze. Šīs teiksmainās vietas vērtība ir minimālajā kultūrslānī, jo tikai 4000 gadus atpakaļ pār to vēlās jūras viļņi. Užava ir viena no Kurzemes jaunatklātajām upēm. Labi laivojama arī pie ļoti zema ūdens līmeņa, jo ir šaura, bet salīdzinoši dziļa. Izteikta straume jūtama visā maršruta garumā. Upes krasti jau vēsturiski ir mazapdzīvoti, kā rezultātā saglabājusies neskarta bioloģiskā daudzveidība.

 Pirmais tilts Tērandē – klāt pavisam ātri, daži izkāpj krastā, neliela pauzīte un laižam tālāk. Aiz Tērandes tilta sākas tāds straujāks posms līdz Sises tiltam. šajā posmā - ja nemaldos - arī vienīgās mini krācītes. Uz Sises tilta, var teikt, ka 2/3 vai pat vairāk no dienas plānotā nolaivots, te atrās pusdienas uz tilta un dažiem dubļu vannas zem tilta, jo izkāpšana ne visai ērta, bet diži citas alternatīvas arī nebija. Aiz Sises tilta sākas tāds aktīvāks posms, kur sanesumi un pārkrituši koki par upi, tas arī padara to visu braukšanu interesantāku, tomēr nevienā vietā nenācās laivu stiept, izdevās vai no pārslidināt pāri sakritušajiem kokiem vai veikli izbraukt pa apakšu, kā arī dažādi izmanevrēt.

Drīz jau jāsāk lūkoties nakšņošanas vieta. Otra kompānija jau aizņēmusi vienīgo daudzmaz saprātīgo vietiņu meža malā, tālāk tikai pļavas un lauki, tā kā nav variantu, pabraucam vēl mazliet uz priekšu gar alkšņiem apaugušajiem krastiem un pēc neliela izlūkgājiena, tiek atrasta piemērotākā vietiņa pašā krastā. Nav ne vainas. Pēc aktīvākas rosības, kad uzceltas teltis, tiek sadalīti pienākumi vakariņu gatavošanai. Galvenā pavāra vadībā top plovs, kas jau ir tradicionālais laivu brauciena ēdiens. Pats pavārs gan neko apmierināts nav ar rezultātu, jo esam gana daudz un lielajā katlā visas sastāvdaļas tik labi nesastrādājas, bet visiem pārējiem jau liekas, ka ir baigi garšīgais. Kas gan vakariņas bez saldēdiena, meitenes gatavo saldo no banāniem, brendija un maršmello (???? – kaut kas līdzīgs zefīram).

Saviesīgas sarunas vakara gaitā un jau pamazām visi dodas pie miera. Pēc rīta rosības un brokastīm samērā laicīgi sākam laivošana, tā teikt, kas ātrāk brauc - tas ātrāk maļ. Kārtējā saulainā un siltā diena, daži, kas sazinājušies ar mājām Tukumā, saņem informāciju, ka Tukumā nomācies un grasās līt. Līdz Užavas tiltam upe samērā plata, dažviet dreifējam kopā 6 laivas, tiek izvirzīta teorija, ka upes platumu varētu mērīt laivu skaitā, kas var paralēli vienlaicīgi laivot.

Sākotnēji bija doma, ka no Užavas tilta iesim ar kājām līdz Užavas alus darītavai, kas 3 km attālumā, tomēr šī doma tiek atmesta, ar vienošanos, ka alus darītavu apmeklēsim, kad jau būsim beiguši laivot (šoferīšiem tā droši vien nebija laba ziņa). Aiz Užavas tilta jau sadzirdama jūras šņākoņa, dažiem liekas, ka tas varētu būt vilciens, baigi garais vilciens.

Nepilna stunda un esam jau galā - jūrā samērā palieli viļņi un ūdens ļoti silts, grēks nenopeldēties. Pēc neilga laika atbrauc pēc laivām un šoferīšus kopā ar laivām aizvizina līdz starta vietai, lai paņemtu auto. Palikušie tikmēr laiski sauļojas, paēd pusdienlaunagu un visādi, citādi pavada savu brīvo laiku Užavas alus darītavā mums pastāsta par darītavas tapšanu, alus ražošanas procesu, izgaršojam alu, sapērkam veikaliņā alu mājās palicējiem un pašiem, laiks ir tik tīkams un īsti jau nav arī kur steigties, pēdējie pārtikas krājumi tiek apēsti un sadalīti pie jūras pirms Jūrkalnes, kur arī pēdējais peldējiens pa jūras viļņiem.

Nu varen labas brīvdienas!!!

Info par izmaksām:

1) Ls 35,00 par laivu (tātad uz diviem Ls 17.50);

2) Ls 9,00 personai par kopīgo pārtiku;

3) Ls xx par našķiem un dzērieniem;

4) Ls 1,20 ekskursija alus darītavā ar degustāciju;