„Svētceļojumā” uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli kaut reizi mūžā vajadzētu aizbraukt ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, jo tieši šeit atrodas nozīmīgās Eiropas Savienības institūcijas – Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome, kādēļ Briseli bieži vien dēvē par Eiropas Savienības galvaspilsētu. Brisele ir arī galvenā mītnes vieta NATO.

Galvenās Eiropas Savienības ēkas atrodas Rue de la Loi un Schuman apļa tuvumā, no tām pazīstamākā izveidota zvaigznes formā. Savukārt Eiropas Parlamenta ēka pie Leopolda parka, veidota no tērauda un stikla konstrukcijām, sava izskata dēļ nereti tiek dēvēta par „siera kūku”, kā arī „Dievu kaprīzēm”. Tūristiem, kas vēlas apmeklēt Eiropas Parlamentu, jāatceras, ka apmeklējumi nenotiek Eiropas Parlamenta sesiju laikā, svētku dienās un brīvdienās. Apmeklētājiem jābūt vismaz 14 gadus veciem un līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, ekskursijas ir bezmaksas un notiek gandrīz visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Informatīvas ekskursijas lielākām apmeklētāju grupām ilgst apmēram vienu, divas stundas, kuru laikā kāda no Eiropas Parlamenta amatpersonām interesentiem sniedz ieskatu par parlamenta nozīmi un darbu, kā arī iespēju robežās tiek nodrošināta diskusija ar kādu no parlamenta deputātiem.

Nozīmīgākās apskates vietas Briselē ir viens no pilsētas simboliem – čurājošo puisēnu attēlojošā strūklaka „Manneken Pis”, centrālais vecpilsētas laukums ar 14.gadsimta rātsnamu un flāmu renesanses stila namiem, kuros agrāk izvietojās ģildes – Lielais laukums (Grand-Place), kas tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem laukumiem Eiropā, Briseles opera „La Monnaie” un 103 metrus augstā, izstādes „EXPO – 58” atklāšanas laikā uzstādītā skulptūra „Atomium” – 165 biljonu reižu palielināts dzelzs kristāls, ko veido deviņas lodes, kas savienotas ar eskalatoriem. Pazīstamākā no leģendām par čurājošā puisēna pieminekļa rašanos vēsta, ka 12. gadsimtā kādas kaujas laikā pašā cīņas karstumā atrasts hercoga dēls, kas tobrīd čurājis pret koku. Tas vēlāk kļuva par karavīru drosmes simbolu. 1698.gadā čurājošajam puisēnam Maksimilāns Emanuels uzdāvināja uzvalka komplektu, kas aizsāka jaunu tradīciju - puisēna ietērpšanu dažādos tērpos atbilstoši dažādiem notikumiem.

Čurājošā puisēna kolekcijā ir nu jau vairāk par 400 tērpiem, tostarp arī Latvijas valsts dāvināts. Savukārt Briseles feministes 20.gadsimtā uzstādīja savu skulptūru – Čurājošo meitenīti, sauktu arī par Žannekenu, kuru gan nezinātājam atrast ir daudz grūtāk, jo atšķirībā no pirmās skulptūras uz šo neved norādes. Sakrālās arhitektūras cienītāji Briselē var novērtēt Notre-dame du Sablon baznīcas un gotiskās Sv. Miķela un Sv. Gudulas katedrāles (Cathedrale Sts Michel et Gudule) neaprakstāmo skaistumu, savukārt pilnīgai Beļģijas galvaspilsētas dzīves un ikdienas izbaudīšanai jāizstaigā restorānu, ēstuvju, lielāku un mazāku bodīšu pārpildītā Restorānu iela, kā arī pirmā veikalu pasāža Eiropā – Sv, Ibēra galerijas, kas darbojas jau kopš 1847.gada.

Sava reljefa dēļ Brisele iedalās divās daļās – Augšpilsētā un Lejaspilsētā. Augšpilsēta agrākos laikos bijusi franču aristokrātu un karaļnama mājvieta, bet Lejaspilsēta flāmiski runājošo pilsētas iedzīvotāju tirdzniecības centrs.

Augšpilsētā atrodas Eiropas kvartāls, Lotringas Kārļa pils, Karaļa kvartāls un jau pieminētā gotiskā katedrāle, savukārt Lejaspilsētā – pilsētas Lielais laukums, vecpilsēta un Botāniskais dārzs. Brisele atrodas ļoti izdevīgā vietā, lai no tās dotos uz kādu no citām Beļģijas pilsētām – Brigi, Ģenti vai Antverpeni. Brisele