Gandrīz pašā Rīgas sirdī mīt kāda sala, kuras noslēpumainais vilinājums ir devis impulsu to veidot par mākslas un kultūras vidi tiem, kuriem pilsētas centrs šķiet par urbanizētu un pārāk pierastu vidi. Te, starp jahtām, kuģiem, dzelzceļa sliedēm un elevatoriem mājvietu ir raduši mūsdienu mākslas muzeji, kultūras telpas, veikali, izklaides vietas.

Andrejsalas sākotne rodama 19.gadsimta beigās. Paplašinot hidroceltnieku apzināti atstāto vai, iespējams, dabas izveidoto spraugu starp Andreja dambja lejasgalu un salu, 1877.gadā aiz dambja tika izveidota ziemas osta nelieliem kuģiem ar iegrimi līdz astoņām pēdām. 1880.-81. gadā šīs ostas krastus iepretim Andreja dambim nostiprināja. Līdz ar to bija izveidojies noslēgts baseins, kas tika nosaukts Andreja vārdā un kas saglabājies līdz pat mūsdienām, kur šodien pārziemo jahtas. Andrejsalas izbūve jeb tās piemērošana ostas vajadzībām sākās 1881.-82.gadā, kad tika nostiprināts pret Daugavu vērstais krasts apmēram viena kilometra garumā.

Tikai vairākus gadu desmitus vēlāk, 1903. gadā pilsētas valde pieņēma noteikumus par pagaidu būvju celtniecību Andrejsalā. Bet 1902. gadā Rīgas galvenais inženieris D. fon Rennekampfs sāka izstrādāt jaunu Andrejsalas teritorijas izmantošanas projektu, ko 1906. gadā ar parakstu apstiprināja pilsētas galva Džordžs Armitsteds. Projekts paredzēja noliktavu un transporta sistēmas izbūvi un paplašināšanu Andrejsalā. 20. gadsimta sākumā Andrejsalā tika sākta intensīva apbūve, ostas darbības un dzelzceļa tīkla attīstība.

Līdz ar to sākās Andrejsalas izmantošana, kas gadu desmitiem ejot, arvien mainījās. Šodien Andrejsala ir oāze māksliniekiem, kultūras pārstāvjiem un cilvēkiem, kuri vēlas sajust skarbos Daugavas vējus. Te vienkopus sadzīvo bizness un kultūra, ostas termināļi un izklaide. Te sev mājvietu ir radis Latvijas Naivās mākslas muzejs (Andrejostas iela 4), kura izstādēs un ekspozīcijās ir vērojams netradicionāls mākslinieku skatījums uz lietām. Tas labi piedien industriālajai Andrejsalai.

Te savu mājvietu ir radis Enerģētikas muzejs (Andrejostas iela 8, blakus vecajai Andrejsostas elektrostacijai), kas piedāvā visplašāko vēsturisko informāciju par Latvijas elektroenerģētikas vēsturi no elektrības izmantošanas sākumiem līdz vienotas energosistēmas un Latvenergo izveidei. Jau ar pirmajiem soļiem Andrejsalā, šķiet, ka esi nonācis citā pasaulē, kur steidzīgais mīt roku rokā ar mieru, kas dveš gan no vecās Andrejsalas elektrostacijas, gan daudzajām vecajām noliktavas ēkām.

Kustību sajust un aplūkot var, aizejot uz Andrejsalas kreiso malu, Daugavas krastu, kur pa upes ūdeņiem steidzīgi kursē tūristu kuģi. Bet pašā Andrejsalas vidienē, kur pagaidām nav iemitinājies neviens muzejs vai izstāžu zāle, ir cita laikmeta elpa – puspamestas dzīvojamās mājas ar sava laikmeta elpu un eksotiku, ar gandrīz aizaugušiem dārziem un cilvēkiem, kuri veido Andrejsalu tādu, kāda tā ir. Un uzmanies vilciena!

Autors: Zaiga Barvida Foto: Anita Priedīte