Preiļu pils parks ir viens no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem Latgalē. Muižas kompleksa plānojums ir pateicīgs gan individuālām pastaigām, gan dažādu masu pasākumu rīkošanai. Šodien no muižas kompleksa un parka saglabājušies vai daļēji saglabājušies un pārveidoti objekti ir muižas pils, kapela, neogotikas formās celtie staļļi, dārznieka māja, vārtsarga māja, kalpu māja, kā arī parka vārti ar smailloka arkām, aizsarggrāvis, kurš apjoza parku, un mūra vaļņa fragments.

Pils.

Pa Preiļu pils logu ailēm klejo vējš. Un neviens vien Preiļu pils uzraugs apgalvo, ka tieši vientuļais vējš ir uzticams Baltās Grāfienes rēga sabiedrotais. Leģenda vēsta, ka sieviete nelaimīgas mīlestības dēļ pakārusies pils apaļajā tornī. Kopš tās dienas liega, trīsas uzdzenoša vēsma izredzētajiem pils apmeklētājiem vēsta par iespēju satikt noslēpumaino pils saimnieci.

Pils kā arhitektūras pieminekļa galvenā šī brīža vērtība ir tās apjoms un fasādes, kā arī iekštelpu vēsturiskās plānojuma struktūras elementi ar sienu apdari. No sākotnējās pils interjera apdares šobrīd gan nekas nav saglabājies. Preiļu muižas pils jau vismaz otru reizi stāv bez starpsienām, logiem, durvīm, grīdām un telpu iekšējās apdares, ēka ir avārijas stāvoklī. Kopš 1930.gadiem pilī atradusies gan lauksaimniecības skola, gan vidusskola, gan šūšanas cehs.

Kapela.

Nelielā uzkalniņā pie pils vārtiem paceļas grāfu Borhu dzimtas kapela (1817). 2007.gada rudenī Preiļu pils kompleksa kapela tika atklāta apmeklētājiem atjaunotā krāšņumā. Kapelā tika uzstādīts altāris, darbojas izstāžu zāle, notiek dievkalpojumi.

Kapela ir 12 aršinu gara, 1aršinu plata, 10 aršinu augsta. Tā ir rotonda, kuras būvķermenī viegli nolasās ampīra arhitektūras pazīmes - uzsvērts vienkāršu ģeometrisku formu (apļa, cilindra, puslodes) pielietojums. Pie galvenās ieejas 7 akmens kāpnes. Kapelai ir 4 kolonnas, bet virs kolonnām bija trijstūris ar Dieva aci vidū. Uz jumta koka lode ar dzelzs krustu. Durvis koka, tumši krāsotas. Kortelpas skaisti veidotas galerijā. 4 logi, ķieģeļu grīda un koka griesti. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai. Šajās kapenēs stikla zārkos, grezni guldīti Borhu dzimtas aizgājēji. Zem šīm kapenēm, pēc nostāstiem, ejot pazemes ejas, bet kapelas priekšā apbedīta kāda muižas kalpotāja. Veiktajos arheoloģiskajos izrakumos, pētnieki konstatēja, ka lielajā apbedījumu bedrē atrodas dažāda lieluma, haotiski samesti kauli, tai skaitā 14 galvaskausi, citos apbedījumos identificēti vēl vismaz 10 apbedījumi.

Parks. Kādreiz balti krāsotie koka tiltiņi pār Preiļupīti, neskaitāmas skulptūras parka noslēpumainākajos nostūros, ziedu torņi, tējas namiņi un paviljoni ar izsmalcinātām mēbelēm, radīja patiesi romantisku noskaņu tā laika Latvijas muižu mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Padomju gados nepārdomātā Preiļupītes ūdens režīma maiņas dēļ pastiprināti aizauguši parka dīķi. Laika gaitā zudumā gājušas visas tās parka celtnes, ko kopumā var saukt par mazo arhitektūru. Nav vairs arī kokgrieztās skulptūras “Ādams un Ieva paradīzē” vismazākajā saliņā. Parka platība ir 41 ha, no kuriem apmēram 13 ha aizņem parka dīķi un kanāli, te aug 25 sugu koki un krūmi, to vidū vairāki dižkoki. Parkā ir izcili skaisti un labi aprūpēti krūmu puduri – segliņi, sausserži, melnie plūškoki u.c.

Kontakti: Preiļu rajona TIC, Preiļi, Kārsavas 4, T.:+371 65322041