Vienā no saviem ceļojumiem uz Londonu, vientuļi klaiņojot saistošās viesnīcas meklējumos, uz vienas naktsmītnes durvīm manu uzmanību piesaistīja uzraksts „Women more welcome”. Nolēmu pārbaudīt ko gan tādu īpašu piedāvās šajā mazajā Hotelī. Uzreiz prātā iztēlojos, ka atvērot durvis iekšā viss būs rozā toņos, atslēdziņas ar sirsniņām vai Playboy zaķīšu piekariņiem un citas lietiņas, kas mani ikdienā ne visai saista, pat neskatoties uz to, ka esmu sieviete. Bet atverot durvis iegrimu mājīgā un siltā atmosfērā, kurā nebija ne miņas no rozā toņiem vai plīšu lācīšiem.

Nolēmu palikt pa nakti un pārbaidīt, kas tieši te ir tik ļoti piemērots sievietēm. Laipnā apkalpe un pat mazākās somiņas ienešana numuriņā bija jauka, bet ar to taču nepietiek, lai attaisnotu tik jauko uzrakstu uz durvīm, sapratu, ka jāturpina pētīt. Atverot numuriņa durvis, piefiksēju, ka durvīs ir actiņa un arī aizdares ķēdīte, uzreiz sapratu, ka tas man patīk, jo nekad tā īsti nevar zināt, kas notiek tev aiz durvīm.

Pati istabiņa bija ļoti silta un gaiša, lielu apmierinātības sajūtu sagādāja svaigu augļu groziņš un tik iemīļoti sieviešu žurnāli. Tajā brīdī sapratu, ka pareizi vien darīju, ka ļāvos mārketinga vilinājumam un iegāju šajā jaukajā vietā. Vēl lielāku apmierinājumu ieguvu vannas istabā baudot lielo dažādību vannas putu, smaržīgās eļļiņas un spoguļu daudzumu. Tā lieliski izguļoties lielā gultā, kaut arī numuriņš bija vienvietīgs, gultas lielums atšķīrās no standarta gultām, labā noskaņojumā devos ieturēt maltīti hoteļa restorānā.

Nedaudz pārsteidz tas, ka izejot no numuriņa, gaitenī pamanīju arī vīriešus, secināju, ka vīriešus šis uzraksts neatbaida, vai arī viņi ir tikpat ziņkārīgi kā es. Tomēr restorānā uz vīriešu klātbūtni sāku skatīties jau no cita aspekta. Jau iepriekš esmu dzirdējusi par „captain`s table”, bet personīgi to pieredzēt nebija gadījies. Tā jēga ir tāda, ka viesnīcas restorānā pie galdiņiem sasēdina kopā pilnīgi svešus cilvēkus, pietam vienmēr sievieti ar vīrieti, tā kā pasākums var izvērsties visai interesanti.

Apsēžoties pie galdiņa, sapratu, ka nedomāju jau par maltīti, bet gan par to, kādu svešinieku man „piespēlēs” viesnīcas darbinieki. Varu pateikt to, ka beigu beigās ar „captain`s table” biju ļoti apmierināta, arī ēdienam nebija ne vainas. Var jau būt, ka pirmajā brīdī tas atgādina kaut kādu pasākumu vientuļām sirdīm, bet ja tā labi padomā, kāpēc gan neieturēt maltīti ar interesantu svešinieku jaukā vietā. Pietam viesnīca ar visām savām „sievišķīgām” ekstrām izcenojuma ziņā neatšķīrās no citiem hoteļiem. Tāpēc varu droši teikt: „Sievietes, ja ir iespēja nepaejiet garām šādam uzrakstam un noteikti nevajag uzreiz teikt kategorisku nē „captain`s table”.”

Vajag izbaudīt visus ceļošanas interesantos piedāvājumus.