Tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” organizatori saka vislielāko paldies visiem, visiem dalībniekiem! Arī, protams, vienai no pašiem jaunākajiem „rallistiem” – septiņus mēnešus jaunajai Gabrielai Goldbergai, kura godam „turēja līdzi” saviem vecākiem un veiksmīgi izturēja visu dienu līdz pat finišam Cinevillā.

Jā, mazāku vai lielāku piedzīvojumu 14. augustā netrūka. Tāpat bija mazliet jāpalauza galva un jāpadomā, kura nu būtu tā pareizā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem par kādu no kontrolpunktos iekļautajām viesu mājām vai apskates objektiem. Ko stāstīt ir gana, bet sāksim no A punkta jeb viesu nama „Jaunmārtiņi”. Kā atceraties, katrā no trim lapenītēm Mārtiņu ezera krastā jūs sagaidīja Mārtiņu saimnieces un šo to gribēja zināt.

Vasarīgie Mārtiņbērni bija gana gudri un pareizi sacīja, ka viens no Mārtiņdienas tradicionālajiem ēdieniem spudiņš ir tā pati zilce jeb galerts. Nedaudz grūtāk veicās ar otro jautājumu – no kā veidota Mārtiņu ezera saliņa. Nu kam gan var ienākt prātā, ka „Jaunmārtiņu” saimnieks Lībera kungs izdomājis tik oriģinālu paņēmienu saliņas veidošanai, sasaistot kopā 840 pieclitrīgās plastmasas ūdens pudeles! Bet izdevies vareni, jo saliņa var izturēt 4 tonnu smagumu. Godīgi sakot, ja nezinātu, domādams neizdomātu.
Cita Mārtiņu saimniece mudināja jūs nodziedāt kādu latviešu tautasdziesmu. Izrādās, visbiežāk „topā” bijusi „Bēdu manu, lielu bēdu”, pēc tam „ņipri” sekojusi „Aiz kalniņa dūmi kūpa”. Dziedāt varēja droši, jo Mārtiņu saimniece (paldies lieliskajām mārupietēm!) ikkatram varēja palīdzēt. Ja nu tomēr kājas vilka uz danci, tad „Tūdaliņ, tāgadiņ” bija īsti vietā. Pēc tik lustīgas izdziedāšanās varēja gan ap Mārtiņu ezeru apstaigāt, gan mežā kartupeļu grozu meklēt.

Savukārt B punktā jeb Cenas tīrelī bija jāatbild uz jautājumiem: ko es gribētu un ko negribētu satikt purvā. Tur nu dalībnieku asprātība spīdēt spīdēja. Tikai daži piemēri. Jūs negribētu satikt: briesmīgo un ļauni smaidošo anakondu; savu sievu; Aināru Šleseru; Ventu Armandu Kraukli; savu sievasmāti; ceļu policistu; zelta zivtiņu – tāpat neko nedos; izbadējušos kanibālu – nedod Dievs, mani aprīs u.t.t. Savukārt satikt jūs gribētu: Spānijas futbola izlasi; Baroku Obamu; savu frizieri; to muļķi, kurš mani iedzina purvā pie dunduriem; Ufo un Fredi; Raimondu Paulu pie baltām klavierēm u.t.t.

Paldies par jūsu asprātību un izdomu! Cenas tīreļa taku izstaigāt, pieļaujam, jums nepietika laika, taču jebkurā izdevīgā brīdī jūs tur varat atgriezties. Kas zina, varbūt patiešām tīrelī satiksiet arī mūsu lielisko noslēguma pasākuma vadītāju, Dailes teātra aktieri Andri Bērziņu, kurš arī rūpīgi studēja Rallija ceļvedi un, kaut pats pa pusei kurzemnieks būdams, ik pa laikam noteica – jā, tur man noteikti jāaizbrauc.