Šķiet, kas tad tur īpašs: turpat 700 kilometrus un vēl kaut piecreiz vairāk Kurzemē īsts tūrists var nobraukt, nežēlojot ne laiku, ne benzīnu. Jo Kurzeme taču ir mūsu Dievzemīte, kas tik bagāta visskaistākajiem dabas skatiem, glabā lieliskus vēstures stātus un liecības. Bet, lai 680 kilometrus nobrauktu vienā dienā un ierobežotā laika periodā, pie tam atrodot teju visus kontrolpunktus un izpildot uzdevumus – to vajag mācēt. Tūrisma rallija „Piedzīvojums Kurzemē” dalībnieks Oskars Boļšakovs kopā ar sievu Skaidrīti to paveica un godam kļuva par portāla www.atputasbazes.lv pirmā lielākā sarīkotā pasākuma pirmo uzvarētāju!

Oskara mašīna Kurzemē redzama itin bieži, jo, kā Oskars pats saka – man vajadzīga īsta jūra, nevis līcis. Viņa aizraušanās ir bušu (vai, kā kurzemnieki saka – plekstu) ķeršana, un tur nu vajadzīga lielā jūra. Īpaši iemīļota vieta ir Jūrkalnes apkaime. „Reizēm šķiet, ka tā nemaz nav Latvija, jo viss ir ļoti, ļoti sakopts,” vērtē Oskars. Tāpat labprāt uzkavējoties arī pie Užavas bākas, kur var piebraukt tuvu jūrai. Un, protams, Ventspilī. „Manuprāt, Ventspils ir Kurzemes galvaspilsēta, un šīs pilsētas sakoptā vide, lieliskie pilsētas svētki ir patiesas uzslavas vērti,” atzīst Oskars.

Tomēr, lai cik bieži Kurzemē jau pabūts, tūrisma rallijs devis lielisku iespēju iepazīt arī ko vēl līdz šim neredzētu. Oskaram un Skaidrītei vai komandai „Vējotnes” ar 15. kārtas numuru vislabāk paticis pie pirtnieka „Blaizās”. Lai arī Oskars pats nav pirts cienītājs (laikam neesot lietpratējs, jo pēc pēršanās nevarot naktī gulēt un tā vien liekoties, ka peldot), māju īpašā gaisotne ilgi palikšot atmiņā. Tāpat, kā paša sasietā pirtsslota. Oskars vien labsirdīgi nosmej, ka viņam pirtsslota laikam bijusi „visplikākā”, jo „Vējotnēm” pēc citiem dalībniekiem bērzu zariņi vien pāri palikuši. Vēl Oskars uzteic viesu namu „Ūdensdzirnavas”, kas tik patīkami pārsteigušas ar lielisko sakoptību un vislabākajā nozīmē īstumu un lielumu. „„Ūdensdzirnavās” pat putras katls pagalmā ir īsts un kārtīgi liels, un viss kopā veido vērtību, kuras dēļ ir vērts braukt un apskatīt,” atzīst Oskars un pateicas viesu namu saimniekiem, ka viņi prot (un lieliski prot) sakopt un saglabāt kaut daļu no Latvijas.

Jā, Oskaram nav pasaulē skaistākas zemes par Latviju. Pēc ārzemēm viņš neilgojas. Vien, par Latviju domājot, sirds nosāp, ka vietām pļavas un ezeri aizaug vai arī nemaz nav iespējams pie kādas vietas piekļūt, jo, piemēram, kāds ezers Latgalē ir privatizēts un labākajā gadījumā var apstāties pie žoga un no attāluma nofotografēt, kaut bildei režģis priekšā – diemžēl, ir tā, ka daļa no ainavu skaistuma mums ir atņemta un liegta.

Taču, par laimi, ne viss. Vaicājot, kur viņš vēl labprāt brauktu, ko iepazītu, par ko priecātos saņemt uzziņu materiālu (kā šajā pasākumā – Rallija ceļvedi), Oskars nosauc – Mazsalaca, Aloja, Staicele. Līdz šim, lai cik daudz izbraukāts un redzēts, šajā Vidzemes pusē viņš pabūtu ļoti labprāt. Un silti iesaka portāla komandai: rīkojiet līdzīgus pasākumus arī turpmāk! Tas patiešām ir interesanti un dara mūs garīgi bagātākus. Komanda „Vējotnes” ar savu mašīnu atkal būs klāt!

Pateicoties par atsaucību,
Anita Grīniece