Iespējams, ceļošanas veids, par kuru runāts visbiežāk, ir tā sauktā īkšķošana. To šoferi ar līdzbraucējiem vienmēr aprunā, pabraucot garām cilvēkiem šosejas malā.

Cik bīstami tas ir, cik ļoti nevar uzticēties nevienam, un, ka es jau nekad neņemtu svešu cilvēku savā mašīnā. Tomēr, par spīti visam, savā stopēšanas pieredzē gandrīz vienmēr esmu nokļuvis, kur vien jānokļūst.

 Stopējot pa Eiropu, var apgūt dažus nerakstītus likumus veiksmīgai nokļūšanai galamērķī:

1.vieta uz ceļa – vēlams, nestāvēt uz baltās līnijas vai priekšā barjerai. Noderīgi ir pagriezieni, kur šoferi ir spiesti samazināt ātrumu, kā arī pieturas.

2.trafarets – ar skaidri salasāmu galamērķi. Garākiem ceļamērķiem vēlams izvēlēties starpposmus. Valsts šķērsošanai- attiecīgais saīsinājums (LT, PL)

3.cieņa pret šoferi – atcerieties, ka šoferis ir apstājies jūsu dēļ. Aizskrieniet līdz mašīnai. 

4.Nesmēķējiet, ja redziet, ka to nedara šoferis. Pakļaujieties šofera nosacījumiem.

5.izskats – esiet solīds un izskatieties cienījami.

6.laiks – runa ir gan par pulksteņlaiku (kad saule jau stipri norietējusi, var mest mieru īkšķošanai), gan laikapstākļiem (izmirkušus stopētājus reti pažēlo).

Stopēšanai Latvija ir piemērota, gan dēļ tā, ka šosejas lielākoties ir pie mežiem ar vieglām piestāšanās iespējām, gan arī atsaucības dēļ.  Viegli ir nokļūt, piemēram , uz Talsiem, Kuldīgu vai Ventspili. Taču jāmēģina izvairīties no mazpilsētām ar lauku ceļiem to starpā. Esot nekurienes vidū ar trafaretu, bez ūdens un karstumā viegli var pārņemt izmisums. Protams, ka stopēšana nekad nedos 100% garantiju.

Pēc iespējas ir jānodrošinās ar ceļanaudu. Jebkurā gadījumā stopēšana var nest daudz prieka, ceļojuma sajūtu, cilvēkus, ar kuriem tu savādāk neiepazītos, un redzēt pilsētas, kuras savādāk neapskatītu. Lai stopētu, protams, ir jābūt azartiskam cilvēkam ar gatavību uzņemties grūtības. Stopēšana Eiropā ir cits jautājums. Ir jāiepazīstas ar ceļiem, attiecīgo valstu likumiem. Informāciju varat atrast hitchwiki.org .

Ja grasieties stopēt ar kādu, šim cilvēkam jābūt ‘’tādam, ar kuru kopā kalnos var kāpt’’. Var gadīties, ka vairākas dienas redzēsiet viens otru 24 stundas diennaktī. Stopēšana ir laimes spēle, kurā ir mazas iespējas zaudēt (tomēr ir!) un lielas iespējas gūt fantastisku pieredzi.

Sagatavoja: Ulvis Zirnis