No Rīgas 140 km attālumā  atrodas Jēkabpils. Tur var nokļūt ar vilcienu vai maršruta autobusu 2,5 stundu laikā. Braucot ar savu mašīnu, aptuveni 2 stundu laikā. Kartē  redzams, ka abpus Daugavai iezīmēta viena pilsēta – Jēkabpils, bet līdz 1962.gadam bija 2 pilsētas: Krustpils un Jēkabpils un tikai pēc tilta pār Daugavu uzcelšanas pilsētas tika administratīvi apvienotas. Krustpils pirmo reizi minēta vēsturē 1237.gadā, bet Jēkabpils sākusi veidoties tikai 17.gs un 1670. gadā hercogs Jēkabs tai savu vārdu devis – Jakobštat (no vācu valodas, Jēkaba pilsēta). Neskatoties uz to, ka Krustpils ir daudz senāka, apvienotajai pilsētai tika dots Jēkabpils vārds, jo padomju laikā komunisti baidījās pat no krusta vārda (kā velns no krusta) un kā tad pilsētai Krustpils vārdu dot!? Krustpils vārds mūsdienās saglabājies: Krustpils dzelzceļa stacijas, pils un kultūras nama nosaukumā.

Tautas apziņā gan pastāv Krustpils un Jēkabpils kā atsevišķas pilsētas. Pirms sākt savu ceļojumu, man tomēr ir jāpiemin Liepkalnu maizes ceptuve, kas atrodas pirms Pļaviņām pa labi.  Tur ir vērts iebraukt pirms došanos uz Jēkabpili. Ceptuvē var padzert kafiju vai tēju, nobaudīt lielo klāstu Liepkalnu maizes.  Apkalpojošais personāls labprāt apmierinās katra pircēja vēlmes. Noteikti jāpaņem līdzi tur cepto maizīti papīra maisiņā. Tā ir garantija, ka visu dienu ceļā pavadīs maizes smarža.

Tā kā maizīte ir cepta pēc sentēvu metodēm, tad to var baudīt vēl nedēļu, tātad var pirkt daudz... Beidzot esam Krustpilī. Apskates vērta ir  Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, kas atrodas  Kalna ielā 23. Apstājamies pie bērnu rotaļu laukuma un strūklakas Palejas ielā. Varētu jau piebraukt pie pašas baznīcas, bet tad mēs laupītu sev iespēju kāpt gleznainā baznīcas kalnā, kas apaudzis ar  kļavām, sarkaniem pīlādžiem. Skaistā ainava apbur  un es aizmirstu  saskaitīt pakāpienus. Varētu būt kādi simts! Atverot Dievnama durvis, mani apņem ērģeļmūzikas burvība. Uz balkona stāv  no Zviedrijas atceļojušās ērģeles „Princese Kristīne”.

Drīkst tām pieskarties un pat kopīgi nodziedāt dziesmu,  ja ir vēlēšanās. Pēc baznīcas apmeklējuma  noteikti jādodas uz pili, Krustpils pili.  Laiks tomēr auksts un karstvīns pagrabā nav izlaidība, tikai veselībai, tikai veselībai. Tornī biezi notiek visāda veida izstādes. Divi vienā, gan torni apskatīt, gan mākslu pabaudīt. Un izrādās, visos vecumos to var sākt darīt. Noteikti jāapmeklē ūdens relaksācijas centru „Citrus”, Kurzemes ielā 8.  Grupām ir lielas atlaides. Jaunajā centrā ir 3 pirtis, džakuzi ar burbuļiem un lielais baseins. Pēc pirts relaksācijas var uzpildīties sulu bārā ar svaigi spiestu augļu veldzi.

Cenas ūdens relaksacijas centrā: Darba dienās (7:00-18:00)  5 Ls, 4 Ls (grupas biļete), 4 Ls (bērniem 5-14g), 14 Ls (ģimenes biļete 2 pieaug. + 2 bērni) Darba dienās (18:00-23:00) 6 Ls, 5 Ls (grupas biļete), 4.50 Ls (bērniem 5-14g), 16.50 Ls (ģimenes biļete 2 pieaug. + 2 bērni) Brīvdienās - 7 Ls, 6 Ls (grupas biļete), 5 Ls (bērniem 5-14g), 19 Ls (ģimenes biļete 2 pieaug. + 2 bērni). Bērniem līdz 4 gadu vecumam apmeklējums ir bez maksas! Cena dota 1,5 h apmeklējumam, katra nākamā stunda ar 50% atlaidi.

Cenā ietilpst dvieļi. Ūdens procedūras rosina apetīti un dodamies iestiprināties uz „Gaļas namu”, kas atrodas Viestura ielā 35, Jēkabpilī, tātad viņpus Daugavai. Bistro liela izvēle, cilvēki tiek apkalpota raiti. Tā kā braucot vienmēr apetīte laba, līdzi vēl nopērkam smalkmaizītes, Rīga vēl tālu, gan noderēs. Cenas salīdzinot ar Rīgu, nelielas. Pēc sātīgām pusdienām labāk mierīga pastaiga dabā.

Aiz Jēkabpils apvedceļa atrodas Radžu ūdenskrātuve, kas radusies dolomīta karjera vietā. Uz saliņām mājo putni un uz vienas nelielas saliņas atrodas Latvijā 2.lielakais dižakmens. To var skatīt tikai no krasta.  Daba fantastiska. Pēc nelielas atelpas atkal pie vēsturiskām vērtībām, jo Jēkabpils ir tā saucamā sakrālā tūrisma Meka. Vienīgais  pareizticīgo vīriešu klostera Latvijā.  Jēkabpils Svētā Gara klostera  dievnamā ir atgriezusies Dievmātes Marijas Brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija (ikona pazuda 1.Pasaules kara laikā 1915.gadā), Jēkabpils un Sv.Gara pareizticīgo baznīca daudziem kļuvusi par svētceļojuma galamērķi. Dievmātes Marijas Brīnumdarošās Jakobštates ikona ir vienīgā Dievmātes ikona, kas kļuvusi slavena ar saviem brīnumiem Latvijā.

Ikonas bilde Jakobštates Vissvētās Dieva dzemdētājas ikonas kopija no tās izgatavošanas vietas Maskavas uz Latviju tika pārvesta, kad Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgā notika svinīgie Arhiereja dievkalpojumi ikona tika nogādāta Jēkabpilī. Kopumā Jēkabpilī ir 7 tradicionālo konfesiju 10 dievnami. Noslēpumainākais, jo vismazāk apmeklētais ir vecticībnieku zilais dievnams Vienības ielā. Dienvidlatvijas Vecticībnieku kultūrizglītības biedrība “Belovodije” vadītājs Valērijs Plotņikovs laipni stāstīja par senās reliģijas pārstāvju izdzīšanu no Krievijas un to gaitām Latvijā. Sekojot tradīcijām,  visas sievietes velkā brunčus un galvu sedz ar lakatiem. Tas obligāti gan pareizticīgo, gan vecticībnieku baznīcās. Un tad atceramies par suvenīriem.  Mazs, mīļš salons „Pie Sīpolnieka” atrodas Brīvības 141 pretī policijas ēkai. Tā ir izcilā ērģelnieka Pētera Sīpolnieka dzimtas māja.