Nejauši noklausīta saruna. X: „Vai zini, ar ko atšķiras muzejs no grāmatnīcas?” Y: „Zinu. Muzejā neko rokām aiztikt nedrīkst, bet grāmatnīcā var vismaz aptaustīt. Bet abās vietās es varu ieiet tikai ekskursijas pēc.” X: „Nav tik traki. Ja grāmatnīcā katru dienu vismaz pusstundu siltumā pastāvi, tad nedēļas laikā kādu plānāku grāmatiņu var pat izlasīt. Nemaz nav jāpērk.” Saprotams, esot pie grāmatnīcas, gribēju palūkoties, vai tad tiešām cilvēki neko nepērk. Ne gluži. Vismaz „Jumavā” Rīgā (Dzirnavu iela 73) stāvēja pat rindiņa ar nolūkotajām grāmatām rokās. Pārdevēja bija tiešām aizņemta, apkalpojot pircējus, tādēļ ar jaunumiem lūdzu iepazīstināt apgāda „Jumava” menedžeri Līgu Loļu.

Šā gada lepnumi „Vispirms ieteiktu iepazīties ar mūsu albūmiem, ar kuru kvalitāti cenšamies izcelties. Viens no albūmiem ir „Rundāles pils”, autors Imants Lancmanis. Arī paša autora vērtējumā tas tiek dēvēts par vienu no labākajiem albūmiem Eiropā, kas izdots par pilīm – tieši kvalitātes dēļ. 

Tāpat arī lielisks ir albūms par mākslinieku Imantu Vecozolu: gan gleznu reprodukcijas, gan mākslinieka dzīves gājuma apskats. Šis izdevums mums tapis sadarbībā ar galeriju „Daugava”. Vēl no lielākiem projektiem gribētu piemināt sadarbībā ar Lattelekom tapušo grāmatu „Pasaule ir plakana”. Ņujorkas žurnālists Tomass Frīdmens ir uzrakstījis, viņaprāt, īsu divdesmit pirmā gadsimta vēsturi par to, ka mūsu pasaule ir plakana to visu tehnoloģiju ietekmē, kas apņem pasauli. Vairs nav attāluma princips, viss ir tepat līdzās, sasniedzams. Vairs nedalām kontinentus. No Indijas viena telefona zvana attālumā ir Amerika un ar datoru un dažādu tehnoloģiju palīdzību visu varam arī redzēt. Varam rīkot konferences dažādās pasaules malās un tajā pašā laikā esam turpat blakus.

Šī grāmata divus gadus bijusi internetā pirktāko grāmatu topa pirmajās vietās. Saprotams, arī „Jumavai” tas ir viens no 2009. gada lepnumiem. „Jumavas” biezākā grāmata „Eiropas vēsture” ir Anglijas universitātes pasniedzēja Normana Deivisa monogrāfija par Eiropas vēsturi no pat ledus laikmeta līdz mūsdienām par visām Eiropas valstīm. Kā teicis pats autors savā viesošanās laikā Latvijā, viņš ir centies uzrakstīt grāmatu par visiem laika posmiem, visām valstīm un visos aspektos – no visiem skata punktiem. Domājams, ka tas tiešām izdevies. Par to liecina tulkojumi vairāk kā 30 valodās. Šo grāmatu atzīst visa pasaule: tas esot vērtīgākais materiāls par Eiropas vēsturi, kāds pašlaik pieejams. Izdevums ir gana biezs – 1384 lapaspuses un, iespējams, tā ir „Jumavas” biezākā grāmata. Tajā ir gan krāsainas ilustrācijas, gan kartes, gan paša autora esejas.

Grāmatas pret depresiju Lai izbēgtu no Ziemassvētku depresijas, pirmkārt es ieteiktu vācu teologa Anselma Grīna darbus. Pašā Vācijā iznākušas neskaitāmas viņa grāmatas, pie mums Latvijā vismaz sešas. „Jumava” uz Ziemassvētkiem izdevusi „50 eņģeļi gadam”, kurā apkopotas sava veida meditācijas. Tās lasot, cilvēks var apstāties, atiet no apkārtējās dzīves un remdēties „iedvesmās sirdij”, kā mēs mēdzam šīs meditācijas dēvēt. Vēl vēlētos izcelt limbažnieces Regīnas Ļovinas pasakas bērniem „Dundurciema jampadracis” – ļoti krāsainas un interesantas. Man pašai visvairāk patīk, ka darbība notiek Kaķu zemē un Ņaujorkā. Viens vārds vien rosina grāmatiņu lasīt un izpētīt, kas tad tur īsti ir. 

Dzeja nekur nepazūd Dzeja kā tāda Latvijā jau neizzūd, vienīgi mums kā grāmatniekiem izdošanai nav pateicīgākais laiks. Pašlaik joprojām veiksmīgākās autores ir Kornēlija Apškrūma un Maija Laukmane. Nesen „Jumava” saņēma arī bibliotēkas atzinumu, ka lasītākā grāmata ir Maijas Laukmanes „Sarkans magoņu lauks.” Autore ir talsiniece, ļoti atraktīva personība – gan režisore, gan dzejniece. Interesanti, ka viņai katru dienu prātā nākot neskaitāmi dzejoļi, kurus visus nemaz nav iespējams pierakstīt. Līdzīgi kā Apškrūmai, dzejoļi ir par dzīvi, mīlestību, apkārtnes norisēm. Valoda ir vienkārša, bet skaista gan novēlējumu rakstīšanai, gan vienkārši ko palasīt garastāvokļa uzmundrinājumam. Abu šo dzejnieču grāmatas pie mums pieprasītākās. Bet mazākas izdevniecības joprojām izdod gan klasiķus, gan jaunos dzejniekus. Nekur dzeja nepazūd!”