Latgales apskates ekskursijā devāmies no Rīgas, jo gribējās mazliet eksotikas un lauku miera. Pirmais apskates objekts bija Kokneses pilsdrupas. Domājām, ka tur tā vienkārši pieiesim un paskatīsimies, bet latvieši ir nu izcili naudas kārībā un nācās mums maksāt. Cenas atkarīgas no tā kāds vecums un ar ko nodarbojies. Es kā „students" samaksāju 0,15 Ls. NU OK ir tur soliņi galdiņi u.t.t. bet par ko maksāt? Un 15 santīmi nav tā nauda, lai ieciklētos, jo par sabiedrisko tualeti  jāmaksā vairāk, bet nu jautājums paliek atklāts.

Nākošais objekts bija Jēkabpils rajonā Atašienē Retro motociklu kolekcija.

Mums kompānijā bija viens, kas ar motocikliem aizraujas, tad nu nolēmām, ka iebrauksim pa ceļam apskatīt. Onkulis, kas mūs sagaidīja bija ljoti jauks un ar savu stāstījumu aizrāva. Izrādījis motociklus, viņš devās uz savu garažu un vilka pa vienam ierocim ārā. Tā kā vairums no vīriem bija gājuši armijā, tad stāstījums viņiem patika. Pēcāk varējām uzvilkt formas tērpus un ar ieročiem nofotogrāfēties. Ja ir vismaz divas stundas laika, tad tas ir jāapskata. Cena - 7 Ls grupai. Nākošais objekts bija Rēzeknē. Vispār vai jūs zinājāt, ka Rīgas zooloģiskais dārzs nebūt nav vienīgais Latvijā? Tur mūs gaidīja, lai redzētu eksotiskos dzīvniekus - Nīlas krokodils, vairāki pitoni, dažādas zivtiņas un daži vietēji putni, kurus ieraudzīt izdodas retajam. Vēl šeit bija makaks, kas mēdz noraut ķēdītes un citādas lietas, ja pa tuvu pieiet. Ieejas  Cena - 0,25 Ls.

Apskatījuši zvērus, devāmies apskatīt Latgales podnieku, kas ir viens no "Pūdnīku skolas" līdzdalībniekiem - Ēvaldu Vasiļevski. Maksa grupai, ja neko nepērk - 5 Ls. Tad, ap 22.00 devāmies savas naktsmītnes meklēšanā, jo zīmes tur ir "vislabākās" - pēc telefona numura atradām, kura ir mūsu naktsmītne (to uz plakāta izlasījām sīkiem cipariem). Gulējām pie Rāznas ezera sporta bāzē "Rāzna". Cena - 3 Ls/pers.

Otrā dienā devāmies uz Ludzu, kur bija jāapskata Ludzas Brīvdabas un novadpētniecības muzejs. Salīdzinot onkuli, kas bija Atašienē un puisi, kas mums vadīja ekskursiju pa muzeju, onkulis uzvarēja pa visiem 100%. Puisim nebija nekāda  entuziasma atrunājis iemācīto tekstu viņš no mums atvadījās, un mēs devāmies tālāk. Pēc tam devāmies kaut ko iekost un braucām un Ņukšiem. Tur apskatījām koka katoļu baznīcu. Tiešām skaista.

Tad ceļš uz Robežniekiem (Krāslavas rajonā), kur apskatījām strausus, fazānus, somālijas ēzeli un dažus  mājdzīvniekus, bet vispirms apstājāmies pie salām bagātākā ezera - Ežezera. Tad ceļš uz Sauleskalnu. Sauleskalnu meklējām uz dullo. Ja nebūtu karte un autobusa pietura ar nosaukumu "Sauleskalns", tad nebūtu atraduši. Uzkāpjot paveras jauks skats. Un tad devāmies uz Aglonu, kur gulējām pie Ciriša ezera kempingā "Pussala". Lai to atrastu, jāsazvana puisis, kurš ceļa malā sagaidīs, jo norādes absolūti nekādas.

Tas ir apmēram kādu 1 km no Aglonas uz Preilju pusi. Cena - no 4 Ls. Sak ko tik neizdarīš naudas dēļ pat ceļazīmes vietā dzīvu cilvēku atsūtīs. Secinājumi par dažām apskates vietām, to organizāciju, un pieeju sevis popularizēšanā. Joprojām ļoti daudzās vietās, tūrisma biznesa pārstāvji ne tikai nedomā par mārketingu, bet vienkārši iekasē naudu no apmeklētājiem, bet arī nedomā par attīstību, jo kādam Jūsu iedotā naudiņa aiziet darbinieka alagas apmaksai, kādam aizet uz tuvāko veikalu pēc 2L alus, vēl kādam naudas iekasēšana liekas pašsaprotams veids, jo viņš ir tā izdomājis.

Daudziem atpūtas bāžu, viesu namu un kempingu saimniekiem būtu vēlreiz un vēlreiz jāpārskata savas aktivitātes atpazīstamības un popularitātes vairošanā, jābeidz vienreiz domāt, ka vislabākā reklāma ir citu cilvēku atstāstītais un reklāmas izvietošana, jebkur ir viena vienīga naudas izmešana...Daudzi no mums pirms plāno maršrutu pēta visu iespējamo informāciju, lai sagatavotos ceļojumam, lai saprastu, kas mūs var sagaidīt tur vai citur, lai nebūtu vilšanās un ceļojums nest tikai pozitīvus mirkļus un emocijas.