Viesu nams „Meidrops” ir viens no pašiem sakoptākajiem īpašumiem Ikšķilē. Te priecē viss: gan pašas ēkas, gan rūpīgie zālāji, gan brīnišķīgais skats uz Daugavu. Iekšpusē, jau vien atverot durvis, neuzkrītošs un tajā pašā laikā patiesi mājīgs interjers, degošas sveces Adventes rotājumā tīkams kafijas aromāts. Bet, varbūt pats galvenais – satikšanās laipno un smaidošo saimnieci Sarmīti.

Tik tuvu Rīgai

Tiesa, Sarmīte Grahoļska neslēpj, ka šajos laikos viesu nama, lai cik iecienīts tas būtu, pastāvēšana nav no vieglajiem uzdevumiem. Iemesls jau visiem zināmais: cilvēkiem trūkst naudas. Pastāvīgo klientu nav daudz, pārsvarā tie ir ārzemnieki. „Dotajā momentā mēs esam uz izdzīvošanas robežas,” atzīst saimniece. „Cik pastāvēsim, tik pastāvēsim. Tas jau ar mūsu valsts svētību, ka tā tam jānotiek. Saprotams, mēs – uzņēmēji esam apbižojušies, jūtamies apmuļķoti. Sirds sāp par milzīgo ieguldīto darbu, bet tāda ir dzīve, ko padarīsi. Apmeklētāju pašlaik ir tik maz, ka šeit, viesu namā, strādājam paši īpašnieki, lai kaut kādā veidā sakārtotu izdzīvošanu. Žēl, protams, jo vieta mums ir fantastiska un tik tuvu Rīgai.”

Salā nokļūt varēs

Saimniece atklāj, ka jau visu vasaru ar biznesu bijis traki, Rīgas iela tika ilgstoši rakta un pārrakta, velkot kanalizāciju, un piebraukt pie „Meidropa” bija tiešām sarežģīti. Klienti atteicās no viesošanās, kamēr remonti nebūs beigušies. Tad divus mēnešus Daugavā pazemināja ūdens līmeni. Jūlijā un augustā kratos smakoja dūņas un arī tas, saprotams, neveicināja vēlmi uzkavēties pie Daugavas. Par laimi, tagad iela jau izbraucama un ļoti cerams, ka nākamā vasara arī būs krietni jaukāka. Nevarēju neuzdot jautājumu, kā iespējams nokļūt uz Meinarda salu, jo cik reižu tad var tikai lūkoties no attāluma. Jā, agrāk „Meidrops” piedāvāja laivas, katamarānus, pārceļamo plostu gan tūristiem, gan arī salas rožu kopējiem. Nākamajā vasarā kāds cits Ikšķiles uzņēmējs iecerējis piedāvāt laivu nomu, tā kā vēsturiskā sala neiepazīta un nesakopta nepaliks.

Baseins ar skatu uz Daugavu

Sarmītes kundze iepazīstina: „Mums ir liels ūdens relaksācijas centrs (šajā pusē līdzvērtīgu nezinu), ir sauna un turku pirts. Tikai apmeklētāju pavisam maz. Toties izmaksas jau tāpēc nemazinās, mēs nevaram ūdeni baseinā vienu dienu izlaist un otrā ielaist. Izteicām piedāvājumu Ikšķiles domei, lai varbūt varētu sponsorēt bērnu peldēšanos pie mums. Tas taču būtu ļoti jauki. Domei nav naudas... Bet Ikšķile ir viena no bagātākajām pašvaldībām, un, manuprāt, tas būtu lieliski, ja Ikšķiles bērniem dotu tādu iespēju. Citviet par peldbaseinu tikai sapņo. Lai ir grūti, taču meklēt sadarbības iespējas, manuprāt, varētu.” No savas puses piebildīšu, ka gan baseins, gan burbuļvanna izskatās tiešām lieliski un īpašu noskaņu piešķir pa lielajiem logiem redzamais skats uz Daugavu.

Ravēju savā zemē

„Jūs jautājat, ko varam piedāvāt?”- Sarmītes kundze pārvaicā. „Sirsnību, mīlestību, labestību, labu vārdu un, protams, visus mūsu pakalpojumus. Būtībā taču mūsu Latvijas zeme ir skaista un mīļa, ir tik daudz brīnišķīgu vietu, kur cilvēkiem vajadzētu nokļūt, un ir tiešām sāpīgi, ja tā nenotiek. Kas man sagādā prieku? Kaut vai Koru kari. Mēs esam brīnišķīga tauta, mēs tik skaisti dziedam, kāpēc mums, teiksim, vajag bruņoties?! Man vislielākais prieks par mūsu zemi, mūsu brīnišķīgajiem dziedošajiem un dejojošajiem cilvēkiem. Un ļoti sāp sirds, ka viņiem visiem tikpat grūti kā mums. Es esmu savas zemes patriots un es nevaru aizbraukt un citiem tur kaut ko ravēt. Es ravēju savā zemē, man taču ir zemīte, pareizi?”

Dara Ikšķili atpazīstamu

Arī pēc „Meidropa” pazīst Ikšķili, viesu nams tiešām ir atpazīstams. „Meidropā” dzīvojuši jaunceļamā klostera viesstrādnieki no Vācijas, ar patiesu prieku sagaidītas mūķenes, arābu šeihi, prezidenti, arhibīskaps; ikkatrs viesis te mīļi gaidīts. Kā redzēju, abas pirtis ir karstas un klusināti izgaismotas, ūdens baseinā dzidrs, džakuzi burbuļo, „aukstā baļļa” tā vien aicina iegremdēties, sveces īpašos svečturos gaida aizdegšanu. Un, protams, protams, Daugava, kas šo viesu namu dara pievilcīgu jebkurā gadalaikā. 

Anita Grīniece