Madona

Madona kā apdzīvota vieta pastāvējusi jau tālā senatnē. To apliecina 7.-12.gs. kapulauki, kas atrasti tagadējās pilsētas teritorijā. Uzskata, ka senrakstos Madona pirmo reizi minēta 1461.g. kā Rīgas arhibīskapam piederoša Biržu muiža. Biržu muižu, 4 arklu zemes platībā, virsbīskaps Silvestrs 1461.g. nodeva lēņu īpašumā. Zviedru valdība Biržu novadu atkal paturēja par kroņa īpašumu. 1760.g. ķeizariene Elizabete Biržus kopā ar Cesvaines, Aizkujas, Bučauskas, Kraukļu, Kārzdabas un Lodes muižām dāvināja par dzimtu grāfam Buturlinam.

Visus šos novadus ķeizariene Katrīna II gan atpirka, bet tūliņ atkal dāvināja ģenerālmajoram Zoričam, izņemot Kārzdabu, kas palika kroņa īpašumā. Biržu muižas nosaukums latviešu valodā tai saglabājies līdz 1921.g., kad pilsētu pārdēvēja senajā latviskā vārdā- Madona, pēc tuvējā Madonas ezeriņa, kas atrodas ziemeļos no pilsētas. Pastāv arī pieņēmums, ka Madona savu nosaukumu guvusi no Biržu muižas, ko vāciski sauca “modohn”, tāpat to sauca arī krievi, tālab arī dzelzceļa staciju, ko te uzcēla, nosauca par “Madsonu”. No tās arī savu nosaukumu guvusi jaunā pilsēta. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķirtas 1921.gada 1.jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926.gada 7.jūnijā.

Madona – Mārciena ~15 km

Mārcienas muiža

Mārcienas muiža ir spilgts neorokoko stila paraugs Latvijā. Muižā nesadalīts saglabājies viss vēsturiskais ēku komplekss — kungu nams, stallis, lopu kūts, klēts un dārza māja, saimes māja, smēde, vienīgi dzirnavas pie strauta sabombardētas kara laikā. Tuvumā nav svešas apbūves. Muiža ir tikai 1,5 km attālumā no pagasta centra it kā tuva civilizācijai, bet tajā pašā laikā — savrupa, neviena netraucēta pasaule. No brāļu Birņu izpirkuma laikiem pirms pusotra gadu simta nesadalīta palikusi arī muižai piederošā zeme 102 ha, bet tagad jau ap 150 ha platībā. Liels dīķis (1,5 ha), kas iztīrīts un padziļināts, zem ceļa kā strauts krīt pāri dzirnavu drupām un aizvijas apkārt kungu mājai un pāri 60 hektāru muižas pļavām uz Aronu, Latvijas slavenāko foreļu upi. Otrpus dīķim — 80 ha mežs, izcirtumi un avoti, uz kuriem ved pastaigu takas. Dīķī ielaistas foreles, karpas, līņi, stores un vēži.

Mārciena – Sauleskalns ~5 km

Aronas pilskalns

Pilskalns paceļas Aronas upes labajā krastā 16 m augstumā. To no ziemeļu un austrumu puses aptek mazs strautiņš. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā, atdalot tā austrumu galu no pārējā kalna ar platu, dziļu gravu. Pilskalna virsmas garums ir 75 m, platums - 45 m. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav izdarīti. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pilnīgi pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri. Izrakumi netālu no pilskalna liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12. gadsimtā. Senais nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni - Cesvaini - Bērzauni - Kalsnavu - Koknesi gāja garām pilskalnam.

Sauleskalns – Bērzaune 2,5 km

Sauleskalns ir apdzīvota vieta Madonas rajonā Bērzaunes pagastā.