Islande ir otra lielākā Eiropas sala pēc Lielbritānijas, ar platību 103 000 kvadrātkilometru, no kuriem 12 000 klāj ledāji, 11 000 – lava, bet 3000 kvadrātkilometru – ezeri. Tā atrodas tuvu ziemeļpolam un ģeoloģiski ir jaunākā Eiropas zeme, kuras veidošanās joprojām turpinās.

Islandes dabai raksturīgi neskaitāmi līcīši un fjordi, klintis, kā arī smilšainas un akmeņainas krastmalas, ledāji un lavas klātas teritorijas. Tiek uzskatīts, ka laika posmā, kopš sala ir apdzīvota, notikuši jau aptuveni 150 vulkāna izvirdumi, tiem atkārtojoties ik pēc pieciem gadiem. Tā, piemēram joprojām aktīvais un vispazīstamākais vulkāns Hekla, kas pēdējo reizi izvirda 1991.gadā, kopš 1104.gada licis sevi manīt 18 reizes. Sala ievērojama arī ar vulkānu Lakagigars, kura izvirdums 1783.gadā bija tik spēcīgs, ka tā rezultātā gāja bojā piektā daļa tā laika salas iedzīvotāju, kā arī neskaitāmi daudz dzīvnieku. Lakagigaru veido 25 kilometrus gara aptuveni simts krāteru virkne.

Pagājušā gadsimta 60.gados divus gadus ilguša zemjūras vulkāna izvirduma rezultātā Vestmanna salu dienvidos radās jauna sala Sirtsei. Savukārt Eraifa ledājos 2119 metrus virs jūras līmeņa atrodas zemes augstākais punkts Hvannadalshnūkirs. Nozīmīgākais no ledājiem ir aptuveni kilometru biezais un 8400 kvadrātkilometru platais Vatna ledājs valsts dienvidos, zem kura atrodas arī vulkāniski apgabali, un kas ir lielākais Eiropas veselais ledājs. Islandes vidusaugstienē atrodas ledāji Laungjēkilds un Hofsjēkilds, dienvidos Mirdalsjēkilds, bet ziemeļrietumos – Draungajēkilds. Skaidrā laikā no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas var redzēt ledāju Snaifellskējildu.

Reikjavīka ir ne vien Islandes un vistālāk uz ziemeļiem atrodamā galvaspilsēta, bet arī valsts lielākā pilsēta ar nozīmīgākajām valsts un finanšu institūcijām, mākslas galerijām, muzejiem, interesantām un modernām celtnēm, teātri un universitāti. Savu nosaukumu pilsēta iemantojusi no tvaika mākoņiem, kas ceļas no karstajiem avotiem pilsētas tuvumā; Reikjavīka nozīmē „kūpošais līcis”. Galvaspilsēta atrodas Faksafloi līcī, tuvu labākajām zvejošanas vietām. Galvaspilsētu apmeklējot, jāapskata tādi arhitektūras šedevri kā Perlan ēka un Hallgrimskirkja baznīca. Perlan ēka, kas atgādina pērli, ko islandiešu valodā arī apzīmē tās nosaukums, ir viens no unikālākajiem arhitektūras objektiem, kas atrodas uz salas.

Būve ir vairāk nekā 25 metrus augsta, pietam atrodas Reikjavīkai tuvējā kalna virsotnē, tajā esošajās cisternās glabājot silto ūdeni pilsētas apsildīšanai. Baznīca, pateicoties tās atrašanās vietai un 73 metrus augstajam tornim, ir kļuvusi par galveno orientieri pilsētā. Baznīcas ieeju sargā statuja, ko dēvē par „Amerikas atklājēju” savukārt samaksājot 350 Islandes kronas, kas ir vidēji trīs lati, iespējams uzbraukt torņa galā, lai pilsētas ainavu apskatītu no putna lidojuma augstumiem. Populārākie apskates objekti Islandē ir Tingvellir un Skaftafell nacionālie parki, Barnafoss, Hraunfossar un Dettifoss ūdenskritumi, no kuriem pēdējais ir grandiozākais ne vien Islandē, bet visā Eiropā, ietilpīgākais termālais avots pasaulē – Deildartunguhver, Strokkur greizers, kas ik pēc piecām minūtēm izšļāc 20 metrus augstu ūdens strūklu, Eldhraun lavas lauki un Jokulsarlon ledājs, kas ir lielākais ledājs ārpus arktiskās zonas.

Tāpat arī Tjornes pussala un Asbyrgi pakavveida kanjons, Kerids – gleznains ezers vulkāna krāterī, Almannaskard kalnu pāreja, no kuras var redzēt Vatnajokulas ledāju, no visām pusēm ar lavas laukiem, vulkāniem un kalniem iekļautais Mivatna ezers, kā arī lavas lauks ar alām, tuneļiem un ģeotermālo ūdeni – Dimmuborgirs