Jau labu laiku ceļojot pa Eiropas metropolēm, neviļus rodas apjausma, ka Krievija varētu būt absolūti cita, kolorīta un neapjaušama, pieredze. Tiem ceļotājiem, kuri vēlas gūt maksimālu dažādību un daudzslāņainību, Sanktpēterburga neliks vilties. Lai gan pilsētas sākumlaiks datējams tikai ap 1703. gadu, kopš 1712. gada līdz pat 1918. gada notikumiem Pēterburga ir bijusi Krievijas galvaspilsētas. Salīdzinājumā ar Maskavu, Pēterburgas aura aptver ar savu pamatīgumu un klasicisma laikmeta nosvērtību.

Lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā ir devis Krievijas cars Pēteris Pirmais, nodrošinot izaugsmi un varenību arhitektūrā un aristokrātijas uzturēšanā. Apmeklējot Pēterburgu, ir jāapzinās, ka tā ir arī kontrastu pilsēta, un nabadzība tajā pastāv pat vēl koncentrētākā veidā kā daudzās Austrumeiropas pilsētās, tomēr tieši sterilās vides trūkums veido unikālo Pēterburgas harizmu. Vīzas Plānojot ceļojumu no Rīgas uz Pēterburgu, kā pirmo soli ir jāieplāno vīzas kārtošana, kam ir nepieciešamas vismaz divas nedēļas. Vislabāk to veikt ar tūrisma aģentūras starpniecību Atlantic Travel(www.atlantic.lv) vai INDI(www.indi.lv).

Vīzas gatavošanai ir nepieciešama pase, 1 dokumentu foto, aizpildīti personas un darba/mācību vietas dati anketā, samaksāta konsulārā nodeva, kas ir 30-32 lati. Parasto tūrisma vīzu gatavo 9 darba dienu laikā, un tas būs vislētākais risinājums. Jāņem vērā, ka šajā laikā pase būs vēstniecībā. Vēl ir iespējams sagatavot vīzu 3 vai 1 darba dienas laikā, kas maksās attiecīgi 65- 130 latus. Papildus jāierēķina arī veselības apdrošināšana, kas ir obligāta prasība, šķērsojot robežu. To var nopirkt faktiski visās apdrošinātāju kompānijās, piemēram, Baltikums kompānija piedāvā apdrošināt vienu ceļojuma dienu uz Krieviju par 23 santīmiem. Uzturoties Pēterburgā, ir jāpierakstās vai nu viesnīcā, kura dzīvo, vai arī tuvējā pasta vai policijas nodaļā, līdzi ņemot pasi un kopā ar vīzu izsniegtu vaučeri. Ja pieraksts nav veikts, braucot atpakaļ uz Latviju, uz robežās var būt nepatikšanas, savukārt katras nepatikšanas izmaksās papildus naudu muitas darbiniekiem.

Ar šo jārēķinās- pat braucot ar sabiedrisko transportu, uz Krievijas robežas var nākties atstāt ap 10-20 dolāriem par kādu "nepareizi aizpildītu" dokumentu. Neko darīt, tāda ir Krievija. Transports No Rīgas uz Pēterburgu, ja nebrauc ar savu auto, ir divi varianti- autobuss un vilciens. Autobuss gan būs komfortablāks, un biļetes cena turp-atpakaļ izmaksās ap 42 latiem(www.ecolines.lv).

Ar vilcienu šī summa būs aptuveni tāda pati, tomēr jārēķinās, ka tad vieta būs kopējā vagonā bez iespējām izmantot nakšņojamo lāvu. Biznesa klases privāta kupeja izmaksās ap 160 latiem abos virzienos. Ceļš būs jāmēro pa nakti jebkurā gadījumā, tādēļ par nakšņošanas ērtumu iesakām padomāt jau laikus. Pašā Pēterburgā pārvietoties var ar metro, jo pilsēta ir salīdzinoši liela, pie tam ar lielpilsētām raksturīgo sastrēgumu problēmu. Metro pieturas Pēterburgā ir kaut kas unikāli skaists un grezns, piemēram, Avtovo(Awtovo) metro stacija tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām metro pieturām pasaulē(sk. attēlu).

Tāpat arī, kā Rīgā, var izmantot maršrutu autobusus un tramvajus/trolejbusus. Ja ir vēlme skatīt pilsētu kopumā, tā teikt, no ārpuses, ieteicams izbraukt ar kuģīti pa Ņevu un saistītajiem kanāliem, jo tā ir iespējams apskatīt kopējo pilsētas skatu visā tā krāšņumā. Apskates objekti Protams, pieminot Pēterburgu, ir jāatzīmē Ermitāža(www.hermitagemuseum.org)- Valsts Mākslas muzejs(sk. attēlu) 

, kurā glabājas gan antīkie neolīta laikmeta darbarīki, gan itāļu renesances mākslinieku atradumi- Rafaels, Leonardo da Vinči, Rubenss, u.c. Kolekcija tika veidota jau no Katrīnas Lielās laika, 1764. gada. Ermitāža atrodas piecās ēkās - Ziemas pilī, Mazajā ermitāžā, Lielajā ermitāžā, Jaunajā ermitāžā un Ermitāžas teātrī. Centrālais pilsētas kodols ir Ņevskas prospekts, kas ir lielākā iela pilsētā un caur kuru ved ceļš uz Novgorodu un Maskavu. Ejot caur to, ir iespēja apskatīt gan jūgendstila Bookhouse un Katrīnas Lielās pieminekli, gan arī majestātisko Kazaņas katedrāli. Kņaza Vladimira pils jeb tagadējais Zinātnieku nams ir unikāls Sanktpēterburgas muzejs, tomēr tūristu vidū tas nav populārākais. Kņazs Vladimirs savulaik ir bijis dāsns mākslas mecenāts, un šobrīd pilī var apskatīt vienu no slavenākajiem krievu mākslinieku darbiem- Iļjas Repina "Volgas strūdziniekus".

Līdz 1917.gadam pils ir bijusi viens no Sanktpēterburgas saviesīgās dzīves centriem, kur notika balles un muzikālie vakari.Ir vērts apskatīt arī Īzaka katedrāli, kas ir viena no labākajām šāda veida ēkām Eiropā. Katedrālē ir arī viena no lielākajām un monumentālākajām vitrāžām Krievijā. Ja ir vēlme pavadīt laiku brīvā dabā, pilsētas dienvidu reģionā - Pavlovskā(30 km no Pēterburgas)- var apmeklēt Angļu dārzus, kas ir vērienīgi ar plašumu un sakārtotību(Sosnovska un Vasaras dārzs ir ievērojamākie šajā reģionā).

Antra Feldmane