Katru gadu Melnā jūra piesaista tūkstošiem tūristu, ne velti vēl senie romieši to bieži dēvēja par "Viesmīlīgo jūru". Uz Krimu devāmies septembra vidū, ko mēdz saukt arī par samta sezonu, jo šajā laikā melnā jūra ir uzsilusi, lielie tūristi pulki izsīkst, viesnīcu cenas līdz ar atpūtnieku skaitu pazeminās un īstais laiks, lai nobaudītu sulīgos augļus. Pietam tā ir lieliska iespēja kaut uz pāris nedēļām pagarināt vasaru. 

Apmetāmies nelielā ciematā Kurpaty, kas atrodas 10 km no Jaltas. Četrzvaigžņu viesnīca, fantastiski skaistā vietā- jūra, kalni, saule.. Cenā ietilpa peldbaseina izmantošana, sauna, fitness centrs, pludmales lietussargi. Viesnīca atrodas augstāk par jūras līmeni, tāpēc līdz pludmalei var nokļūt ar liftu. Pirmais, ko nolēmām izdarīt , apmeklēt blakus esošās Jaltas ievērojamākās vietas: Livādijas pili, Bezdelīgu ligzdu un Voroncova pili, katra no šīm pilīm izrādījās tiešām apburoša un ievērības cienīga, katra ar savu vēsturi, leģendām un varoņiem.

No īstās gaisa pils, Bezdelīgu ligzdas, devāmies, ar vagoniņiem uz Ai Petri virsotni, kas ir 1200 metrus augsta, no kuras paveras elpu aizraujošs skats uz Dienvidu piekrasti. Nogājām arī pa tā saucamo Veselības taku, kas atrodas pie Livādijas pils, taka ir apmēram 1,5 kilometrus gara. Ejot pa klinšaino taku var aplūkot kadiķus, dažādas zāles, lielisko skatu uz jūru un izbaudīt klusumu, jo taka parasti nav tūristu pārpildīta.

Apmeklējot Jaltas tūristu vietas, nonācām arī Čehova mājā-muzejā, kurā gids izklāstīja visu par Čehova dzīves gaitām. Šeit vēlreiz pārliecinājāmies, ka Jalta ir visai iedvesmojoša vieta, jo ne velti tieši te Čohovs uzrakstīja tādus darbus kā Dāmu ar sunīti, Trīs māsas un Ķiršu dārzu. Ar to arī beidzām Jaltas apskati, jo galvenais iemesls kāpēc devāmies pie Melnās jūras bija daivings. Esam daudz dzirdējuši par melnās jūras skaistumu, bet vēl vairāk par tās brīnumaino zemūdens pasauli. Tāpēc viesnīcā noīrējām daivinga inventāru un nolīgām speciālistu, jo paši šajā sfērā esam iesācēji. Pēc pus stundas garās apmācības, kas un kā jādara zem ūdens, kurš pavadiņa žests ko nezīmēs, mūsu zemūdens ekskursija sākās.

Cik krāsaini izrādījās Melnās jūras iemītnieki nevar izstāstīt, to ir jāredz pašiem, un vēl visādas zemūdens alas un tuneļi, tiešām kolosāla pasaule. Neskatoties uz to, ka savas dzīves laikā, esmu pieredzējusi ļoti lielu skaitu ekskursiju, šī izrādījās viskrāsainākā un neparastākā. Labu iespaidu par Krimu atstāja arī vietējā virtuve, tas ir tāds kā ukraiņu, krievu un arī tatāru ēdienu sajaukums, pateicoties tam ēdienos ir visdažādākās garšas katrai gaumei. Pietam ēdienu garšas buķeti lieliski papildina arī Krimas vīni. Tā ceļojuma beigās nonācām pie slēdziena, ka nākošo septembri atkal uz Krimu daivingot un badīt aizejošo vasaru. Uz Krimu devāmies septembra vidū, ko mēdz saukt arī par samta sezonu, jo šajā laikā melnā jūra ir uzsilusi, lielie tūristi pulki izsīkst, viesnīcu cenas līdz ar atpūtnieku skaitu pazeminās un īstais laiks, lai nobaudītu sulīgos augļus. Pietam tā ir lieliska iespēja kaut uz pāris nedēļām pagarināt vasaru. Apmetāmies nelielā ciematā Kurpaty, kas atrodas 10 km no Jaltas.

Četrzvaigžņu viesnīca, fantastiski skaistā vietā- jūra, kalni, saule.. Cenā ietilpa peldbaseina izmantošana, sauna, fitness centrs, pludmales lietussargi. Viesnīca atrodas augstāk par jūras līmeni, tāpēc līdz pludmalei var nokļūt ar liftu. 

Pirmais, ko nolēmām izdarīt , apmeklēt blakus esošās Jaltas ievērojamākās vietas: Livādijas pili, Bezdelīgu ligzdu un Voroncova pili, katra no šīm pilīm izrādījās tiešām apburoša un ievērības cienīga, katra ar savu vēsturi, leģendām un varoņiem. No īstās gaisa pils, Bezdelīgu ligzdas, devāmies, ar vagoniņiem uz Ai Petri virsotni, kas ir 1200 metrus augsta, no kuras paveras elpu aizraujošs skats uz Dienvidu piekrasti. Nogājām arī pa tā saucamo Veselības taku, kas atrodas pie Livādijas pils, taka ir apmēram 1,5 kilometrus gara. Ejot pa klinšaino taku var aplūkot kadiķus, dažādas zāles, lielisko skatu uz jūru un izbaudīt klusumu, jo taka parasti nav tūristu pārpildīta. Apmeklējot Jaltas tūristu vietas, nonācām arī Čehova mājā-muzejā, kurā gids izklāstīja visu par Čehova dzīves gaitām. Šeit vēlreiz pārliecinājāmies, ka Jalta ir visai iedvesmojoša vieta, jo ne velti tieši te Čohovs uzrakstīja tādus darbus kā Dāmu ar sunīti, Trīs māsas un Ķiršu dārzu.

Ar to arī beidzām Jaltas apskati, jo galvenais iemesls kāpēc devāmies pie Melnās jūras bija daivings. Esam daudz dzirdējuši par melnās jūras skaistumu, bet vēl vairāk par tās brīnumaino zemūdens pasauli. Tāpēc viesnīcā noīrējām daivinga inventāru un nolīgām speciālistu, jo paši šajā sfērā esam iesācēji. Pēc pus stundas garās apmācības, kas un kā jādara zem ūdens, kurš pavadiņa žests ko nezīmēs, mūsu zemūdens ekskursija sākās. Cik krāsaini izrādījās Melnās jūras iemītnieki nevar izstāstīt, to ir jāredz pašiem, un vēl visādas zemūdens alas un tuneļi, tiešām kolosāla pasaule.Neskatoties uz to, ka savas dzīves laikā, esmu pieredzējusi ļoti lielu skaitu ekskursiju, šī izrādījās viskrāsainākā un neparastākā.