Jau kopš bērnības dikti patika F1 sacensības, tāpēc nolēmu apskatīties to norisi dzīvajā. Pētot trases, nolēmu, ka būtu interesanti savienot F1 apskati ar jauku ekskursiju, pa kādu pilsētu, tā izvēla krita uz Monako trasi. Līdz sacensību norisei bija palikušas tikai pāris nedēļas. Pasūtīju aviobiļetes līdz Nīcai. Savas neapdomības, vai arī piedzīvojumu kāres dēļ, viesnīcas numuriņu nerezervēju.

Lidojums pagāja diezgan mierīgi, no Nīcas uz Monako braucu ar taksi, tas neizmaksāja pārāk dārgi. Ierodoties Monako, sapratu, ka dienu pirms F1 sacensību sākšanās jau ir liels troksnis, gan tūristu, gan pārbaudījumu braucienu dēļ. Vēl sapratu, ka arī visas viesnīcas ir pārpildītas. Savu pirmo dienu, vienā no mazākajām, bagātākajām un drošākajām valstīm, nolēmu pavadīt apskatoties iecienītākās tūristu vietas.

Apskati sāku ar Monako Kaktusu muzeju, izrādījās, ka kaktusiem mēdz būt pat Dievmātes forma, tikai man diemžēl lielo līdzību, par kuru runāja gids, tā arī neizdevās saskatīt. Tālāk devos uz Okeanogrāfijas muzeju, jāsaka ceļš līdz tam mani nedaudz apmulsināja, likās tā jocīgi, ka no vienas ielas uz otru var tikt ar lifta palīdzību, ar laiku konstatēju, ka tas ietaupa gan laiku, gan arī samazina lielo kāpelēšanu no kalna un uz kalnu.

Nedaudz paklaiņojot pa Vecpilsētas šaurajām ieliņām nonācu pie Prinča pils- diezgan gleznaina vieta. No tās pavērās arī skats uz jahtu piestātni. Jāsaka, ka klaiņojot pa pilsētu sapratu, ka labi vien bija, ka nolēmu neīrēt mašīnu, jo izbraukt pilsētu, bija praktiski neiespējams, F1 sacensību dēļ. Pirmo dienu nolēmu noslēgt ar pastaigu pa zooloģisko dārzu. Jauka vieta, ja neskaita to, ka pīles un tītari staigā tur, kur paši vēlas, radās tāda sajūta, ka kāds visu laiku seko un tā īsti nevarēja zināt, vai tas tītars nav agresīvs. Nakti nolēmu pavadīt naktsklubā, jo nekādas bagāžas man nebija, tikai dažas drēbes un nauda. Nakts pagāja nemanot.

No rīta, miegainību izdzenu ar lielu kafijas devu, kādā jaukā kafejnīcā un tad devos piepildīt savu sapni, redzēt F1 trases un ātro braukšanu. Vīlusies nebiju, pat neskatoties uz to, ka mašīnas varēja redzēt tikai pāris sekundes, bet pārējo laiku jāklausās tikai mašīnu dūkoņā. Piepildot savu ilgo sapni, sapratu, ka bez miega ilgāk es neizturēšu un loģiskākais risinājums bija doties uz Nīcu, tur pāris stundu laikā atradu viesnīcu un jūtos vēl laimīgāka. Pēc lieliskās atpūtas, nolēmu, ka sava ceļojuma pēdējā dienā vēlreiz jāaizbrauc uz Monako, jo Nīcā vairākas reizes jau esmu bijusi. Pietam kā gan var aizbraukt no Monako, nepārbaudot savu veiksmi Monako kazino. Devos atpakaļ uz Monako. Pavadot pāris stundas spēlējot sapratu, ka pietiek zaudēt naudu un laiks doties uz viesnīcu. Sapirku vēl pāris suvenīrus un atvadoties vēlreiz mēģināju ietvert tik noslēpumaino un aristokrātisko pilsētas atmosfēru bildēs.