Šoreiz mūsu galamērķis bija brīnumainā dažādu stilu, sociālo slāņu un kultūru pilsēta – Maskava. Pēc 18 stundām pavadītām autobusā, lielām kratīšanām uz robežas, jo nevaram lepoties ar izcilām krievu valodas zināšanām, beidzot ieradāmies Maskavā. Paveroties apkārt, sapratām – tas bija to vērts. Paļāvāmies paziņas izstrādātam maršrutam, jāsaka, ka bez Maskavā dzīvojošas paziņas mums nebūtu gājis viegli, jo attālumi lieli, jāzina kur kāds transports iet, cilvēki uz ielām, neteiksim, ka atsaucīgi, drīzāk drūmi un nerunīgi.

Protams, kā jau lielākajai daļai iebraucēju, arī mums tik ļoti kārojās redzēt Sarkano laukumu.

Jāteic, tas ir liels, iespaidīgām celtnēm ieskauts, bet ne sarkans, kā biju domājusi. Tomēr vilties nelika.   Turpat apskatāms arī Krievijas valstiskums simbols, viens no lielākajiem arhitektūras ansambļiem vēsturē – Kremlis, kas ir vēstures relikviju pārbagāts. Turpat apskatāms arī Ļeņina mauzolejs.   Katedrāles laukumā lepni paceļas arī Uspenskas katedrāle, arī Blagoveščenskas un Arhangeļskas katedrāles.

Uspenskas katedrālā 16 gadu vecumā ir kronēts pats Ivans IV Bargais par Maskavas lielkņazu. Šī katedrāle ir arī populāra laulāšanās vieta. Dienā Katedrāle šķiet sevī apvieno visas iespējamās krāsas, bet naktī izstaro patīkamu siltumu.   Kopumā skatienam paveras fantastisks grandiozu celtņu ansamblis. Tas, protams, nav nekāds noslēpums par to, ka Maskava ir ļoti dārga pilsēta, par to mēs pārliecinājāmies lielajā tirdzniecības centrā GUM, kurā bija apskatāmi arī mākslas darbi, arī ēkas uzbūves struktūra bija savā veidā mākslinieciska. 

Savukārt Aleksandra parkā var nodoties kārtīgām pastaigām, tas ir liels un tas bieži tiek izmantots par pulcēšanās vietu. Parkā apskatāma skaista strūklaka.  Pilsētā apskatījām daudz un dažādus parkus, salīdzinoši ar Rīgas parkiem tie ir ļoti lieli, turklāt parki, kas ir dzīvojamajos rajonos vairāk līdzinās mežiem, kuros visi vienkārši dodas pastaigās, taisa piknikus un rotaļājas ar bērniem. Arī par bērniem ir padomāts, dažādas izklaides iespējas, kā, piemēram, vilcieniņš ar multfilmu varoņiem.   Izbaudījām arī īstu nacionālo maltīti patiešām ļoti pārdomātā ēdnīcā. Nebija dārgi, bet ārkārtīgi interesanti, tāds kā pašapkalpošanās princips. Tā ir dzīvojamā māja, kurā tu pats ienāc, aizej uz virtuvi, liec šķīvī visu ko vēlies, tad iekārtojies kādā no istabām (virtuvē, viesistabā, guļamistabā) un mierīgi baudi savu maltīti. 

Protams, braucot uz Maskavu ir jāapskata arī Tretjakova galerija, kurā labāk gan izlikties par vietējo iedzīvotāju, citādi ieejas maksa par ne īsti precīzu krievu valodu uzreiz dubultojas. Par sliktu nenāk arī tas, ja uzmet acis Sarkanajām strūklakām, kas simbolizē bojā gājušo asinis, kas nemitīgi plūst. Maskava ir tiešām skaista pilsēta. Tā ir pārbagāta ar celtnēm un attīstības ziņā šķiet labu galvastiesu augstāka par citām pilsētām, tomēr tur joprojām desas tirgo uz ielas, un veidojas mūžīgas rindas.

Auto mašīnās ir novērojama interesanta parādība – ir vai nu ļoti dārgas mašīnas, kas spīd un laistās, vai arī ļoti veci auto, kas tikko spēj pārvietoties, vidusšķiras tur praktiski nav. Tas piešķir savu eleganci tam visam. Turklāt nekad nebiju redzējusi tik pelēku un drūmu cilvēku pūli kā sabiedriskajā transportā. Likās, ka pasmaidīšana aizliegta ar likumu. Bet kopumā – ceļojot uz šo pilsētu silti iesaku ņemt līdzi kādu Maskavā bijušu draugu, jo nezinātājam tur var iet diezgan smagi.