Foto: Žanneta Kaminska

Varbūt kādu portvīnu un astoņkāji?

Tā kā Porto ir portvīna dzimtene, būtu grēks neuzzināt par to ko vairāk. Tādēļ kādu dienu portugāļu meitenes sabiedrībā devāmies uz Gaiju, kur atrodas vairums portvīna darītavu. „Kopke” (tā sauca šo vīna brūzi) nebūt nebija no lielākajām”, bet tomēr ar vēsturi un tradīcijām. Interesanti, ka var doties uz jebkuru no šīm portvīna darītavām un pa brīvu ne tikai to apskatīt, bet arī nogaršot pa glāzei no katras šķirnes, kuras kopumā ir trīs. Tātad, ja nav liekas naudas, droši var doties ekskursijā pa portvīna darītavām. Tiesa gan, arī veikalā portvīns maksā ap 4 eiro pudelē. Tas gadījumā, ja sagribas „atpūsties” dienā. Savukārt, kā jau katrā zemē, arī šajā pilsētā ir sava nakts dzīve. Nakts dzīve vārda tiešākajā izpratnē. Naktsklubi un bāri darbu sāk parasti ne ātrāk kā vienos naktī. Arī cilvēki ielās sāk parādīties ne ātrāk - kad Latvijā ne viens vien jau „nedrošā” gaitā dodas mājup...

Taču atbraucu es te Jauno gadu sagaidīt!. Īpaši radikālu sagaidīšanas veidu atšķirības nav. Es to darīju jautrā studentu kompānijā! Tika klāts liels galds, kur katrs pasniedza savas valsts nacionālo ēdienu. Latvijas kāpostu salāti šķiet ne pārāk garšoja pārējiem. TOP ēdieni - lazanjas, astoņkāji, pasta.

Ar Latviju divu stundu laika starpība, tad, kad dzimtenē skanēja šampaniešu blīkšķi, es biju iekarsis ping- ponga spēlē. Pusnaktī uz centrālo laukumu, salūts un - kur kurais. Vietējie veiksmīgi pamanās lietot alkoholu saprāta robežās. Ne reizi nemanīju kādu „pilnās burās” kā parasti tas ir pie mums masu pasākumos. Turklāt viņiem nav likuma par alkohola lietošanu publiskās vietās, un tā iegādāšanos līdz kādam konkrētam laikam...

Naktsklubi ir līdzīgi klubiem Rīgā. Tomēr ir dažas vietas, kurām līdzīgas grūti atrast. Nu kaut vai krodziņš ar nosaukumu ”BAZAR” kuru pat grūti nosaukt par klubu, jo vienā ēkā, kura atradās tieši Dauro upes krastā, atrodas gan klubs, gan izsmalcināti alternatīvo dizaineru apģērbu veikali, gan mākslas galerija un vienkārši bibliotēka. ”BAZAR” skaitās viena no prestižākajām izklaides vietām jaunajiem māksliniekiem, kuri var atļauties kokteili par 10 eiro.

Mīlestība no pirmā acu skatiena
 

Nekad līdz šim nebiju redzējis okeānu. Atklāti sakot tas bija viens no galvenajiem iemesliem kādēļ devos uz Portugāli. Okeāna priekšā šķiet dvēsele dzied. Sajūta tāda, it kā izlādējies mobilais telefons pēc garas un noslogotas dienas beidzot pieslēgts pie lādētāja. Iemīlējos! Iemīlējos okeānā. Visvairāk laika pavadīju tieši šeit. Labākā nodarbe - saņemties aiziet (vai aizskriet kā to darīju es) līdz okeānam, pa ceļam nopirkt kaut ko padzerties, apsēsties uz klints malas un baudīt. Viļņus, putnus, spēcīgās saulrieta krāsas. Dēļ tā vien ir vērts šeit būt. Tā „izklaidējos” vairākas dienas pēc kārtas. Līdz brīdim kad ieraudzīju „īstos” viņus.

Ir kāda lieta, ko jau sen vēlējos pamēģināt. Izrādās, ka šī zeme (okeāns) Eiropā ir vislabākā vieta sērfingam. Nevilcinoties pludmales kafejnīcā apjautājos, vai iespējams tagad - ziemas sezonā, to darīt. Atbilde: „Protams!” Tajā mirklī sāku dīdīties kā bērns. Iepazinos ar dažiem puišiem gan no Portugāles, gan no Brazīlijas. Viņi arī man izskaidroja sērfinga teoriju, bez kuras ir grūti kaut ko iesākt. Vēlāk iepazinos ar sērfošanas skolas īpašnieku vārdā ZE. Tā nu pēc pāris dienām beidzot arī pats ielīdu ūdenī ar dēli padusē.

Pirmās reizes gāja grūti, taču vēlme „noķert” vilni uzvarēja. Ūdens silts (ap 16 grādiem), ja lieto hidrokostīmu. Drīz vien sērfinga skolā, kura atradās turpat okeāna krastā, jutos kā mājās. Laikam mana apņēmība pamudināja skolas īpašnieku mani pierakstīt skolas biedru sarakstā. Nu varu kopā ar vietējiem jebkurā laikā braukt sērfot ar atlaidēm visās labākajās Portugāles pludmalēm. Droši vien man paveicās, ka iepazinu cilvēkus, kuri palīdzēja sākt un saprast....

Ja kādam ir doma aizbraukt pasērfot, tad jārēķinās apmēram ar kādiem 10 eiro stundā par trennera pakalpojumiem, kā arī 10 eiro par dēļa un hidrokostīma nomu. Lēti nav, taču tas ir tā vērts. Daudz lētāk tas varētu izmaksāt meitenēm ar blondiem matiem , jo tā dēļ vietējie sērferi ir gatavi uz visu...

Kopā Portugālē aizritēja sešpadsmit dienas. Tās pagāja tik ātri, ka liekas biju tikai sešpadsmit sekundes. Ja godīgi, tad ļoti gribas tur atgriezties. Ne tikai, lai sērfotu, vai dzertu portvīnu. Lai izbaudītu vēl un vēl to saulrietu, kurš jo projām ir manu acu priekšā...
 

Gints Gavers