Dodoties ceļojumos, parasti vislabāk vēlamies palikt pieczvaigžņu viesnīcās ar visām iespējamām ērtībām un servisiem. Taču dažkārt gribas nobaudīt ko neparastu un eksotisku. Krass pretstats viesnīcai ar izcilu apkalpošanu ir apmesties mājiņā burtiski meža vidū. Diemžēl par šāda veida iespējām Latvijā neesmu dzirdējusi, un acīmredzot tā ir brīva niša atpūtas biznesā, tādēļ pastāstīšu par pieredzi, nakšņojot mājiņā Nuuksio nacionālajā parkā, kas atrodas otrajā lielākajā Somijas pilsētā Espoo un tikai pārdesmit kilometru attālumā no Helsinku centra.

Kaut gan Somijas galvaspilsēta mums saistās ar tehnoloģijas sasniegumiem, tomēr tajā mājiņā nav ievilkts ne ūdensvads, ne elektrība. Tumšā diennakts laikā telpas var izgaismot ar petrolejas lampām un malu malās sadegtām svecītēm. Lai mājā būtu silts un varētu pagatavot ēst, jākurina plīts. Tualete pieejama ārpus mājiņas. Sausā, protams! Mājiņā nav pieejams ūdens. Šādas mājiņas noma diennaktī ir 42 lati. Tiesa blakus tai ir atsevišķa ēka ar pašiem savu saunu, un mājiņā vienlaikus var mitināties seši cilvēki (ja guļ uz grīdas, tad var satilpt vēl divi, trīs), un tas sanāks krietni lētāk, nekā īrējot viesnīcu. Tuvākā atrodas pavisam netālu no šīm mājiņām. Bet ne jau tikai par naudu ir runa! Mitināšanās šajās būdiņās ļauj būt cieši pie dabas, bet tajā pašā laikā šī vieta ir aizsniedzama ar pilsētas autobusu.
 

Tiesa, lai tiktu līdz mājiņai, ir jāsoļo pa meža taku aptuveni divus kilometrus. Mājiņā ir trīs divstāvīgas gultas ar matračiem un spilveniem. Nodrošināts ir ar dažādiem katliņiem un pannām un četrām petrolejas lampām, bet sveces, tāpat kā dzeramais ūdens jāņem līdzi pašiem.
Nokļūstot galapunktā, atslābināties ir pāragri, jo vēl ir jāiekurina plīts un ugunskurs, uz kura var cept vakariņas. Jā, arī ziemā! Malka par laimi nav jāmeklē; tā ir pieejama šķūnītī – tik ņem un dedzini! Jāsagatavo ir arī sauna, turklāt tās apmeklējumam ir nepieciešams ūdens, kas ir jāsanes no blakus esošā ezera. Mēs gan, lai iegūt ūdeni vienkāršāk, kausējām sniegu, kura apkārt netrūka. Taču sniegs ir irdens un nav ne tuvu tik blīvs kā ūdens, tādēļ mucu nācās piepildīt vairākas reizes. Tomēr tas nebija nekas slikts, jo, vācot sniegu, varēja baudīt apkārtējās dabas skaistumu, ko īpaši rada ezers.
Arī būdiņā ir savs skaistums – tur romantisku noskaņu rada sadegtās svecītes. Tomēr ar visām padsmit svecītēm un četrām petrolejas lampām mājiņā ir patumšs, bet ne jau grāmatu lasīšanas dēļ turp dodas.

45 kvadrātkilometru lielais Nuuksio nacionālais parks ir populārs starp Helsinku reģiona iedzīvotājiem. Parasti parka apmeklētāji tur ierodas kārtīgi izstaigāties, taču viņi neaizmirst paķert arī desiņas un sinepes. Vasarā un rudenī daudzi mēdz arī ogot un sēņot – tas ir atļauts. Šeit ir dažādas takas pastaigām un pārgājieniem, marķētās takas ir 30 kilometru garumā. Iespējams, ja paveicas, var ieraudzīt parka pastāvošos iemītniekus – lidvāveri, vakarlēpi vai sila cīruli. Daži no tiem atrodas apdraudēto un izzūdošo sugu sarakstā! Ekstrēmo sporta veida piekritējus vilina dažādās klintis, jo atsevišķās vietās var nodarboties ar klinšu kāpšanu. Savukārt citi ar teltīm nacionālajā parkā apmetas pa nakti.

Rudenī un ziemā satumst ātri un daudz laika laukā aizvadīt nesanāk. Padarot visus nepieciešamos darbus, ātri pienāk laiks gulētiešanai.

Madara Valtere