Foto: Žanneta Kaminska

TRĪS STUNDĀS - VISA METROPOLE!

Pilnīgi pieļauju, ka daudz pilnvērtīgāk iepazīties ar pilsētas jaukumiem (arī nejaukumiem) var dodoties pāris dienu ilgā "karagājienā" pa pilsētas ielām, metro stacijām, autobusu pieturām un velosipēdistu celiņiem. Mēs izvēlamies vienkāršāko ceļu - divdesmit latu vērtas biļetes uz pilsētas tūrisma kalngalu - divstāvīgo kabrioleta autobusu, kurš izvadā pāris stundu laikā pa visu pilsētas centru. Turklāt patīkami ir tas, ka vai uz katra stūra var izkāpt, lai jau pēc desmit minūtēm dotos ar nākamo autobusu tālākā ekskursijā. Iegādājoties biļeti, bonusā saņemam arī austiņas, kuras ļauj ceļojuma laikā klausīties informāciju sešās valodās. Tajā skaitā arī krievu...

Dīvaini, taču pat jaunietis no Latvijas, kas Londonā dzīvo jau trešo gadu, labprātāk izvēlas tieši krievu valodu - esot pilnvērtīgāka informācija!
Autobuss lēnām apbraukā visas Londonas "svarīgākās" vietas. "Big Ben", karaļu nams, "haid parks", biroju rajons, torņu tilts, slavenais "tauers" un daudz citu interesantu un vēsturisku vietu. Cilvēki izkāpj un iekāpj. Visapkārt skan fotoaparātu klikšķi. Pat vietējie smaida - trijās stundās var uzzināt tik daudz par savu dzimto pilsētu, cik visā mūžā nebūtu spējuši...

Dīvaini, taču vietējais iedzīvotājs šeit ir gan puisis no Indijas, kuram tēvs šeit ieradies pirms astoņdesmit gadiem un nodibinājis britu "pabu" tīklu, gan melnādains padsmitnieks, kura māte Londonā ieradusies ar konkrētu domu - laist pasaulē bērnu. Pat nedaudz uznāk balta skaudība - balti, melni, dzelteni, taču visi runā perfektā "Londonas valodā". Tieši Londonas, jo atšķirība starp mūsu mācību centros mācītās un Londonas ielās dzirdētās valodas ir milzīga!

KAM TA TAGAD VIEGLI?

Ja pie dzīvības būtu visu laiku slavenākais detektīvs Holms un viņa palīgs doktors Votsons, tad abi džentlmeņi noteikti nejustos īpaši labi. Beikerstrītas namā, kurš ir pēdējais šajā ielā blakus parkam, šobrīd ir ierīkots muzejs. Ne jau parasts muzejs ar piemiņas plāksnēm. Kulta vieta, kur noliekt galvu leģendārā detektīva priekšā. Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet katru gadu uz konkrēto Beikerstrītas adresi pastnieks atnes tūkstošiem vēstuļu no Holmsa pielūdzējiem visā pasaulē. Gan laba vēlējumi, gan savu problēmu izklāsti, gan apsveikumi un aizrādījumi. Pasaule vēl arvien tic, ka tieši Holms izglābs mūsu zemīti no visa ļaunā...

Lai arī vizuāli ēka ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas šīs ielas ēkas, muzejs ir radīts tik dabiski, ka pat šķiet jaušama abu draugu izdzertā šerija dvesma. Ceļojumu somas, tualete ar naktspodu, kabineti un guļamistabas liek domāt, ka tūlīt atvērsies durvis un aiz sliekšņa nostāsies lielais kriminālistikas ģēnijs...

Lai arī Beikerstrītas aura liek izdzīvot gan filmās redzēto, gan grāmatās izlasīto, veiksmīgi iekārtots suvenīru veikals pirmajā stāvā panāk to, ka vismaz sešdesmit lati tiek atstāti gaumīgu Holmsa piemiņas lietiņu iegādei. Savukārt ielas pretējā pusē iekārtojies veikaliņš, kurš tūristiem piedāvā Holmsa suvenīrus par nedaudz zemāku samaksu. Ienākot veikaliņā, sajūtam tādu kā dzimtenes auru - skaista pārdevēja pa mobilo telefonu skaidrā krievu valodā mēģina tikt skaidrībā ar savu draugu - kurš tad kuru īsti mīl... Romantiski! Un galvenais - tieši vietā un laikā...

VĒSTURES TUMŠĀS LAPPUSES

Lai arī Londona ir apvīta brīnumainiem nostāstiem un vēstures apcerējumiem par laikiem, kad mūsu galvaspilsēta tikai sāka veidoties, kā jau katrai medaļai ir arī otra - ēnas puse. Gan raganas un burvji, gan svētā inkvizīcija, gan cietumi un moku kambari, nemaz nerunājot par lielo Londonas ugunsgrēku un neskaitāmiem mūsdienās par leģendu kļuvušiem slepkavām un maniakiem.
Tālajā 1666. gadā kādam nolaidīgam maizes cepējam vajadzēja aizmirst aizvērt krāsns durtiņas, lai neuzmanības un lielā vēja dēļ četrās diennaktīs nodegtu lielākā tā laika Londonas daļa - vairāk par 300 ēkām!

Kāds nevainīgs frizieris slavenā detektīva Holmsa laikā savus pacientus ne tikai noskuva, bet arī sagrieza gabalos un iztirgoja kaimiņa gaļas bodītē. Ne viens vien britu desmits toreiz nokļuvis uz pannas...

Pats par sevi saprotams, ka ļoti lielu uzmanību visā pasaulē sev piesaistījis leģendārais Londonas sērijveida slepkava, kuru mēs pazīstam kā briesmīgo Džeku uzšķērdēju. Lai arī maniaks saņēmis pelnīto sodu karātavās, līdz pat šim brīdim vēsture klusē, kas tieši bijis šis noslēpumainais slepkava, kurš uzšķērdis vēderus un pārgriezis rīkles neskaitāmiem nevainīgiem upuriem - pārsvarā sievietēm.

Biļetes Londonas briesmu muzejā nav lētas (apmēram piecpadsmit lati), taču ir vērts šim pasākumam veltīt gan naudu, gan laiku, lai stundas laikā uzzinātu ļoti daudz interesanta par Anglijas metropoles tumšo pusi. Ne tikai interesanta ekspozīcija un muzeja iekārtojums, bet arī perfekta profesionālu aktieru spēle, kas tēlaini demonstrē reālus pagātnes notikumus. Pat iespēja ar galeru laivu doties nervu plosošā braucienā pa pilsētas kanālu no svētās inkvizīcijas tiesas zāles uz ieslodzījuma vietu pazemē.

Izejot no muzeja autiņbiksītes gluži mainīt nenācās, tomēr uz tumsā garāmejošiem kādu laiku atskatījāmies ar bažām...
Jāpiebilst, ka muzejs iekārtots slavenā Londonas tilta (London bridge) patiltē un, kopā ar visiem spoguļu labirintiem un laivu ceļu pa kanālu, aizņem krietni vien lielu un drūmu patiltes daļu!

Gints Gavers