Lai sagādātu sev un saviem tuviniekiem jaukus mirkļus aizraujoša ceļojuma izskatā, ir ne mazums dažādu priekšnoteikumu, kurus rūpīgi jāpārdomā, jāizvērtē un jāizvēlas. Droši vien viens no svarīgākiem priekšnoteikumiem ir maršruta un galamērķa izvēle. Kāds to dara ietekmējoties no draugu un paziņu stāstītā, kāds aizver acis un dur ar zīmuli pasaules kartē, vēl kāds cītīgi lasa visu pieejamo literatūru par tūrisma iespējām plašajā pasaulē…

Taču ir vēl kāds svarīgs lēmums jāpieņem pirms doties tuvākā vai tālākā ceļā – transportlīdzeklis! Protams, ir vietas, kur īpaši liela izvēle nav iespējama, taču pārsvarā gandrīz katru ceļamērķi var sasniegt vairākos veidos.
Tā kā pašlaik piedzīvojam grūtus laikus, tāli un eksotiski ceļojumi ne katram ir pa kabatai, tapec nekur īpaši tālāk par veco labo Eiropu doties nesanāk. Un kāpēc gan to nedarīt ar automobili? Lai gan daudzi centīsies iebilst, argumentējot ar apnicīgo ceļu cauri Lietuvai un Polijai, jāteic, ka ceļošanai automobilī ir savas priekšrocības – pa braucamā logu var ieraudzīt daudz vairāk interesantu lietu un vietu, kā lidmašīnas un kuģa iluminatorā vai pa vilciena logu.

Ja šāds ceļošanas paņēmiens jums šķiet pievilcīgs, tad iegādājoties automobili noteikti der piemeklēt tieši tādu, lai tas būtu praktisks un ērts ne tikai ikdienā, bet arī tālākos ceļos. Tā nu sagadījies, ka esmu vizinājies pa plašās Eiropas (un ne tikai) ceļiem un neceļiem ar visdažādāko marku un modelu automobiļiem, tapēc ar pārliecību varu izcelt savu autotūrisma favorītu – Chrysler Voyager! Pietiekami ietilpīgs bagāžas nodalījums, plašs un ērts salons, kas kā radīts tālākiem ceļa posmiem. It īpaši ja septiņvietīgajā minivenā ceļā dodas četratā. Turklāt vadāmības ziņā šis auto nekādi neatšķiras no parastā vieglā automobiļa. Tiesa gan, izvēloties šo auto, nāksies pieciest dažas neērtības ikdienas lietošanā – diezgan prāvs ikgadējais ceļa nodoklis, ne īpaši ērta parkošanās pilsētas centrā darba dienās un paaugstināta maksa auto mazgātuvēs. Savukārt, ja izvēle kritusi uz dīzeļdzinēju, tad par pārlieki lielu degvielas pateriņu sūdzēties nevar. Lai arī ikdienas lietošānā ekonomiskāk būtu benzīna dzinējs ar gāzi, tad ceļojumiem tas nav pats piemērotākais veids, jo ne visur Eiropā pieejamas gazes uzpildes stacijas. Lai gan nevar jau apgalvot, ka arī benzīna dzinējs (parasti 3 litru dzinējs) tālākos ceļa posmos ir īpaši “rijīgs”. Veicot gandrīz piecus tūkstošus kilometru garu ceļa posmu, videjāis degvielas pateriņš bija 9,6 litri uz simts kilometriem.

Protams, Chrysler Voyager nebūt nav vienīgais auto ar kuru doties pretīm piedzīvojumiem. Izvēloties automobili, ar kuru plānots braukt ceļojumos, nenoliedzami jāņem vērā tādi aspekti, kā bagāžas nodalījuma ietilpība un ekonomiskums degvielas pateriņā. Tomēr, cenšoties tikt pie maksimāli taupīgāka dzinēja, var viegli nošaut greizi un sagadāt sev zināmas neērtības… Izvēloties taupīgumu visticamāk tiksim pie automašīnas ar visai pieticīgu dzinēja jaudu, kas var radīt problēmas, piemēram, Vācijas ātrgaitas automaģistrālēs, kur nav nekādu ātruma ierobežojumu un pat pirmajā joslā ātrums 140 kilometri stundā šķiet nedaudz par lēnu. Tad atliek vien divas iespējas – braukt nosacīti lēnām, tādejādi kaitinot parejos un sevi, vai likt braucamajam veikt neiespējamo, sabendējot dzinēju un paterējot krietni vien vairāk degvielas. Arī kalnu serpentīnos (it īpaši Alpos) jaudīgs automobilis būs ekonomiskāks un komfortablāks.

Tā kā ja vien esat nolēmis kļūt par autotūristu un vismaz pāris reizes gadā veikt tālākus pārbraucienus, automobila izvēle jāveic daudz pārdomātāk, kā tad, ja transporta līdzeklis jums nepieciešams vien tam, lai ikdienā nokļūtu no punkta A līdz punktam B.