JŪRA, JŪRA... JŪRA VISUS VILINA!

Kas gan būtu Odesa bez jūras? Droši vien šī pilsēta arī netiktu dibināta, ja vien Krievijas cariene nemeklētu pieeju pie Melnās jūras. Osta strādā pilnu sparu un kuģi redzami tik tālu, cik acis spēj saskatīt. Taču laiki mainās un vietu starp jaudīgajiem kravas kuģiem atradusi arī moderna četru zvaigžņu sešpadsmit stāvu viesnīca un privāto jahtu un kuteru osta. Līdzīgi automobiļu numuru zīmēm, arī peldošie transporta līdzekļi dižojas zem amerikāņu karoga... Dīvaini tikai tas, ka matroži runā ar ukraiņu akcentu...

Lai arī teorētiski Odesa ir tūrisma, atpūtas un izklaides zeme, visas aktivitātes sākas ap pulksten divpadsmitiem. Arī ekskursijas kuģītis četrdesmit minūšu garo braucienu pa Odesas piekrasti uzsāk pēc divpadsmitiem. Garām karantīnas ostai, viļņlauzim, leģendārajai bākai līdz pilsētas pludmalei ARKADIA un atpakaļ. Gribētāju noķert jūras vēju ir ne mazums. Arī mēs. Tiesa gan man tas beidzās ar jūras saulē un vējā apdegušām rokām un degunu...

Centrālā pilsētas pludmale LANŽERON ir tikai desmit minūšu braucienā ar tramvaju. Tās nosaukums nebūt nav saistīts ar automobiļu piekares sistēmu, bet gan ar kārtējo Odesas vēstures tēlu Lan Žeron. Pati pludmale aizņem ne vairāk kā simts metrus, taču to apskauj atpūtas parks ar „delfināriju”, vairākām vasaras kafejnīcām, pieminekli nezināmam matrozim un kartinga trasi.
Tā ir tikai viena no pilsētas pludmalēm. Vēl jau arī vieta, kur slavenais dziesmas personāžs Čižiks devās dzert degvīnu – Fontanka. Un, protams, atpūtas centrs Arkādija. Nakts klubi zem klajas debess, vasaras kafejnīcas, šautuves, spēļu automāti, restorāni un maksas pludmale. Lai gan parasti šajā laikā Melnās jūras piekrasti okupē medūzas, šoreiz nevienu tā arī nepamanījām. Auksts – tā saka vietējie. Pēdējo simts gadu laikā neviens neatceras, ka Melnā jūra būtu ziemā aizsalusi. Aizvadītajā gadā tā tomēr noticis...

Tā kā Odesas pirmsākumi meklējami tālajā Grieķijā, mūsdienu arhitekti tam pievērš lielu uzmanību. Jūras malā restorāns, kas vairāk gan līdzinās akropolei. Tādā pašā stilā kāpās top viesnīca. Visam pa vidu tantiņas ar piekrastē ķertām garnelēm, saulespuķu sēklām un „voblām”.
Tā kā likums šājā zemē neaizliedz sabiedriskā vietā dzert alu no pudeles, to dara gan tūristi, gan vietējie. Arī mēs pamēģinājām kā garšo garneles ar Odesas alu uz pilsētas pludmales soliņa...

DAŽI PRAKTISKI PADOMI

Daudz ātrāk no punkta „A” līdz punktam „B” Odesā var nokļūt braucot ar taksometru, nekā ar sabiedrisko transportu. Cena par braucienu var būt ļoti dažāda. Lai nebūtu nepatīkamu domstarpību, labāk par cenu jāvienojas pirms brauciena. Skaitītāju nav nevienā taksometrā, tā kā kaulēšanās pirms brauciena ir pilnīgi normāla parādība. Braucot ar „žiguli” būs jāmaksā ievērojami mazāk, kā ar „inomarku”. Par 300 grivnām var vienoties ar taksistu par apmēram divu stundu ekskursiju pa pilsētu. Jāpiebilst, ka jebkurš taksists lieliski pārzina pilsētas vēsturi to papildinot ar savu skatījumu par šīm lietām.

Atstāt pases viesnīcas reģistratūrā ir ne tikai nepieciešami, bet arī noderīgi, jo garnadžu netrūkst arī Odesā un Latvijas vēstniecība ir tikai Kievā!
Lietot alkoholu publiskās vietās likums neaizliedz, taču pilsētas ielās tā pavairāk iereibušu odesieti pamanīt tā arī neizdevās. Labāk „relaksēties” viesnīcas numuriņā...

INFORMĀCIJAI

Nauda grivnas ( viens lats – 10 grivnas)

Valoda krievu/odesiešu

Biļetes cena sabiedriskā transportā piecas grivnas

Divvietīgs numurs viesnīcā „Čornoje Morje” 540 grivnas

Pusdienas divatā ukraiņu gaumē 150 – 200 grivnas

Porcija pelmeņu pludmales kioskā 25 grivnas

Vietējais alus 30 grivnas par pudeli

95 markas benzīns 42 – 46 grivnas

Pludmales sezona jūnija beigas – septembra beigas

Nacionālais ēdiens boršs/”salo”

Nacionālais dzēriens „Gorilka”

Gints Gavers