Foto: Žanneta Kaminska

PRĀGA

Praktiski cilvēki būdami, naktsmājas bijām rezervējuši laikus, tāpēc droši sekojām TOM TOM norādēm un bez starpgadījumiem piebraucām pie viesnīcas durvīm Kārļa tilta pakājē. Neliels birojs pirmajā stāvā un sešpadsmit labiekārtoti dzīvoklīši blakus kāpnēs. Priekšnams, vannas istaba ar tualeti, dzīvojamā istaba un virtuve ar ledusskapi, elektrisko plīti, izlietni un traukiem. Ikdienā viena nakts viesnīcā „Charles bridge apartments“ maksā aptuveni 240 eiro, taču rezervējot numuru internetā jau laikus, ietaupijām pat pat krietni vairāk par pusi. Veiksmīgi ietaupijām arī uz autostāvvietas rēķina. Tuvākā stavvieta aptuveni desmit minūšu gājienā par diennakti vēlējās aptuveni septiņpadsmit latus, savukārt sods par automobiļa novietošanu neatļautā vietā tikai piecpadsmit. Viesnīcas administratora iedrošināti atstājām braucamo uz divām diennaktīm zem logiem un bijām ieguvēji – soda talonu automašīnas logā tā arī neviens neielīmēja…

Kārļa tilts, svētā Vita katedrāle, karaļa pils, leģendārais Prāgas astroloģiskais pulkstens, izbrauciens ar kuģīti pa naksnīgo upi, ekskursija ar ekovilcieniņu, vakariņas ar Bohēmijas vīnu, knēdeļiem un gulašu. Šo sarakstu var turpināt un turpināt. Pat tad, ja esi šeit bijis ne reizi vien. Varbūt mums tikai tā izlikās, taču šķiet pilsētas ielās daudz mazāk tūristu kā vēl pirms pāris gadiem, daudz mazāk ielas muzikantu un visādu citādu triku taisītāju. Vairāki vaļējie restorāni slēgti un pārējos atrast brīvas vietas varējām bez problēmām. Var jau būt, ka vainīgi bija mākoņi, kuri draudīgi plētās pār pilsētu. Bet varbūt krīze Latvijā...

AKMENS PARADĪZE

Lai arī nebūt negribējās atstāt Kārļa tilta pakāji, pie kuras divu dienu laikā paspējām pierast, tomēr sakārtojām somas bagāžas nodalījumā un atkal ceļā! Tālākais ceļa mērķis – Vācijas pērle Drēzdene. Pa autostrādi tikai nieka 170 kilometri mums prasītu nedaudz vairāk par stundu. Taču īsts autotūrists izvēlas garāko, taču interesantāko ceļu. Tieši tā darījām arī mēs un devāmies apmēram 70 kilometru garākajā apkārtceļā. Apvidus, ko paši čehi nodēvējuši par Čehu paradīzi. Neskaitāmu kilometru desmitu liels nacionālais dabas parks ar dabiski veidotām pastaigu takām starp milzīgām smilšakmens klintīm. Hruba skala saucās vieta, kur par aptuveni divdesmit santīmiem stundā var atstāt stāvvietā automobili un doties elpu aizraujošā pastaigā pa tūristu takām smilšakmens klinšu ielenkumā. Katrs varēja izvēlēties maršrutu atbilstoši savas fiziskās sagatavotības līmenim. Mēs izvēlējāmies īsāko, taču noteikti ne neinteresantāko.

Ceļš veda cauri šaurām klinšu spraugām, cauri alām, kur pat gribēdami nevarētu izmainīties divi visnotaļ slaidi cilvēki, pa apsūnojušām kāpnēm un smilšainām taciņām. Droši vien ne tikai es sajutos tik niecīgi mazs, salīdzinājumā ar dabas radītajām klintīm un smilšakmens veidojumiem. Pēc nedaudz vairāk kā stundas šauri klintīs cirsti pakāpieni mūs izveda autostāvvietā. Tepat blakus suvenīru tirgotāji, saldējumu pārdevēji, neliela lauku baznīca un četru zvaigžņu viesnīca tiem, kas nolēmuši neaprakstāmo un nedaudz biedējošo skaistumu vērot vairākas dienas. Mūsu ceļš veda tālāk. Visu atlikušo ceļu līdz pat Drēzdenei automašīnā valdīja klusums…

Gints Gavers