Foto: Žanneta Kaminska

Noskaņojums labs, automobiļa degvieles tvertne piepildīta līdz „lūpai“ un vējjakas iekškabatā viesnīcas rezervēšanas apstiprinājums.
Laikam jau bija vērts gaišās nākotnes vārdā paciest vērienīgo ceļa remontu. Ceļš Ainažu robežpunkta virzienā ne nu gluži ideāls, taču visnotaļ labs uz kopējo Latvijas ceļu fona. Gluds, ar labi saskatāmām baltajām līnijām. Grūti noturēties satiksmes noteikumos paredzētajā ātruma limita ietvaros. It īpaši Saulkrastu apvedceļā, kurš pat ļoti atgādina ja nu ne Vācijas, tad vismaz Polijas autobāņus.

Ja agrāk robežpunkta šķērsošana prasīja desmit minūtes (tualetes un naudas maiņas apmeklējumu ieskaitot), tad tagad jau labu laiku šis objekts šķērsojams neapstājoties ar augsti paceltu galvu (cik nu automobiļa griesti ļauj), tāpēc Tallinā iestūrējam pat pusstundu ātrāk, kā bija plānots.
Vispirms dodamies uz viesnīcu. Pilsētas centrā to ir ne mazums. Gan lielas un modernas, gan nelielas un senatnīgas. Dārgas un ne tik dārgas. Taču šoreiz atsakamies no greznības un augstākā komforta pakāpes. Tieši pretīm Tallinas dzelzceļa stacijai neliela senatnīga trīsstāvu ēka, kur viesnīca darbojas jau no 1891. gada. Protams, līdz mūsdienām tā pārdzīvojusi neskaitāmas pērbūves.

Pēdējo no tām tikai pirms sešiem gadiem. Mājīga divu zvaigžņu viesnīciņa ar trīsdesmit astoņiem numuriņiem, ar autostāvietu pagalmā, ar restorānu un bāru lejasstāvā. Viesnīca pilnībā atbilst divu zvaigžņu vērtējumam – tualete ar dušu un izlietni, telefons un rakstāmgalds, televizors un bezvadu internets. Minibāra vietā blakus viesnīcai ir liels un līdz vēlam vakaram strādājošs alkoholisko dzērienu veikals… Jau laikus, izvēloties naktsmājas interneta tīmeklī, visi nobalsojām par labu šai viesnīcai ar nosaukumu „Skane“. Tikai nieka trīsdesmit septiņi eiro par divvietīgu nummuru ar cenā iekļautām brokastīm.

Cauri tunelim un vecpilsētā. Skats uz sniegbalto pilsētas domes ēku, kāpnes uz vienu no skatu laukumiņiem, „garais Hermanis“ un parlamenta ēka. Viss sakopts, svaigi krāsots, nevainojami restaurēts. Nedaudz iespaidu bojā tas, ka vietējie suņu mīļi parlamenta pagalmu izmanto savu mīluļu pastaigām. Turklāt tik daudz bulterjeru, kā Tallinā, nekur nav nācies skatīt…
Lai arī Tallinā ir būts neskaitāmas reizes un, tā vien šķiet, ka grūti iedomāties kādu objektu, kurš līdz šim vēl nebūtu redzēts un apjūsmots, tomēr arī šoreiz atrodam romantisku vecpilsētas ieliņu, par kuru pastaigā dodamies pirmo reizi. Tikai nepilnus divus metrus plata ieliņa starp senajiem pilsētas aizsargmūriem.

Četras tramvaja pieturas līdz Kadriorga parkam, kurš pēcpusdienu pastaigu cienītājiem ir iemīļota vieta pat vēlā rudenī, tad pāris simti metru pa grants celiņu un esam pie jūras. Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem, akmeņains liedags un pasažieru ostas siluets. Lielā vēja dēļ pie jūras esam tikai īsu brīdi, taču šajā laika sprīdī ostu atstāj vismaz četri prāmji Helsinku virzienā. Ātrākais no tiem – JET LINE ceļu no Tallinas uz Helsinkiem mēro četrdesmit piecās minūtēs. Ja izvēlas izdevīgos reisus (no rīta ap desmitiem turp un vakarā tajā pašā laikā atpakaļ), tad viena pasažiera biļete izmaksā apmēram trīsdesmit latus. Tur pat pie pasažieru ostas apsargājama stāvvieta.

Lai arī uz bijušo olimpisko pilsētiņu piritu var nokļūt ar sabiedrisko transportu, mēs turp dodamies automobilī. Vispirms vieta, kur tālajā 1980. Gadā vienkopus pulcējās pasaules spēcīgākie burātāji. Vēl līdz šim brīdim jahtklubā rotājas olimpiskie riņķi un Maskavas olimpiādes simbolika. Arī olimpiskā viesnīca jūras krastā ir pilnā kaujas gatavībā. Turklāt, atšķirībā no vasaras, šajā gada laikā brīvas vietas pieejamas pat bez iepriekšējas rezervācijas. Turpat netālu arī vēsturiskās klostera drupas. Slepenās ejas, velves, mūku celles. Tas viss aplūkojams „kabrioleta“ versijā – bez jumta. Pilsdrupu saimnieks zin stāstīt par apaļo caurumu gandrīz divu metru biezajā fasādes laukakmeņu sienā. Lielā tēvijas kara laikā kāds kilometra attālumā no krasta peldošs karakuģis ar sarkanu karogu izmēģinājis lielgabala jaudu. Tā izrādījusies peitiekama, lai lielgabala lode izurbtos piecpadsmitā gadsimta klostera biezajai sienai.

Romantiskas pastaigas vecpilsētā, gardas un sātīgas pusdienas un vakariņas senatnīgajos restorānos, spirgta jūras vēja komprese, pāris pīlēm un kaijām izbaroti maizes klaipi, ekskursija ar divstāvīgo Londonas autobusu pa interesantākajām pilsēas vietām. Trīs dienas, divas naktis un seši simti divdesmit kilometri. Tas viss kopā – nenovērtējams emociju un enerģijas lādiņš kārtējam darba cēlienam.
Nenoliedzami, Ēģiptes piramīdas un Maurīcijas lagūnas ir burvīgas. Taču es pilnīgi droši zinu, ka kādā vēsā rudens nedēļas nogalē es atkal kopā ar savu ģimeni došos pastaigā pa bruģētajām Tallinas ieliņām!

NODERĪGA INFORMĀCIJA

Nauda:
Viens Latvijas lats ir aptuveni divdesmit kronas. Atšķirība valūtas maiņas punktos un bankās var būt līdz pat trīs kronām.

Viesnīcas:
Lētākais viesnīcas numurs, ko izdevās atrast ir 24 EUR, dārgākais 368 EUR.

Transports:
Sabiedriskā transporta biļetes cena ir 10 kronas. Tās jāiegādājas kioskos un transporta Līdzeklī jākompostrē. Toties sods par braukšanu bez biļetes ir aptuveni 25 lati...

Gints Gavers