Drīz Brīvdabas muzejā „dzīsim Meteni”(ARHĪVS)

Reizes skatīts: 8489

Apraksts

Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pēc senās latviešu laika skaitīšanas sistēmas Meteņos beidzas ziema un nākamajā dienā sākas pavasaris un jauns gads.
Meteņu norisē galvenās izdarības ir vizināšanās no kalna ragaviņās vai braukšana ciemos pēc analoģijas - jo garāks ceļš, jo garāki augs lini. Galvenais Meteņu ēdiens ir cūkas gaļa un nogrūsti mieži, ko dažādos novados saukuši dažādi: par grūdeni, zīdeni, koču, ķūķi. Kā allaž svētki, arī Meteņi tikuši uzskatīti par īpašu laiku, kad ar maģiskām darbībām var ietekmēt notikumus savā labā: zīlēti nākotnes notikumi, precības, izdošanās darbos; Meteņos veikti laika novērojumi, prognozējot laika apstākļus pavasarī un vasarā. Iecienīta paraža bijusi „Meteņa dzīšana”, kad no rijas augšas Metenis dzīts lejā, metot pīrāgus, berot zelta pogas un lejot gaidītājiem uz galvas ūdeni. Meteņos arī bērni mesti pāri sētai sniega kupenā, lai tie neaizgulētos.
Ar Meteņa dienu izbeidzas budēļos iešanas laiks, tāpēc šai dienā masku gājieni bija sevišķi iecienīti, tā ka dažos novados Meteņa dienu sauca arī par Budēļu dienu.
Šogad Meteņus muzejā svinēsim 6. februārī sākot no plkst 12.00. Meteņu dienā muzejā dosimies no mājas uz māju, iesim budēļos, dziedāsim dziesmas, vizināsimies ar ragaviņām un zirga vilktām kamanām, ledus lēzi, dzīsim Meteni un iesim rotaļās, un pirmo reizi Brīvdabas muzejā būs iespēja izbraukt ar suņu pajūgu.