Lietuvas krusta kalns

Reizes skatīts: 42948

Karte

Apraksts

Tepat Kaimiņos – Lietuvā, apmēram 12 kilometrus no Šauļiem atrodas lielais Krusta kalns – vieta katra cilvēka lūguma, cerībai un sirdsmieram. Krusta kalns ir 8-10 metrus augsts un 40 – 50 metrus plats kalns. Šeit ir redzami krusti un krustiņi no vairākām pasaules vietām - gan tūristu atvesti, rokām taisīti gan kādam par godu novietoti, jo pilnīgi viesiem ir iespēja šeit atstāt savu krustiņu. Tādējādi uz kalna ir jūtama mierpilna enerģija, ko izstaro vairāk kā 55 tūkstoši Krusta kalnā un tā apkārtnē novietotie krusti.
Ir iespēja iegādāties krustiņus arī uz vietas (tie nemaksā dārgi, un ja nu gadījumā jums lati nav samainīti uz litiem – neuztraucieties, tur visu var sarunāt). Tirgū ir iespēja iegādāties gan pilsētai raksturīgus suvenīrus, gan svētlietas, gan arī vienkāršas rotaslietas, ka lielākajā daļā šāda veida tirdziņos.
Runājot par Krusta kalna vēsturi var minēt, ka tā ir meklējama ļoti tālā pagātnē. Viduslaikos Krusta kalna vietā esot bijusi zemgaļu pils, kas bijusi veidota no koka, tādējādi krustneši to nodedzinājuši. Laikam ejot daudzas naidīgi noskaņotas organizācijas ir centušās iznīcināt Krusta kalnu, tomēr ticīgu cilvēku vārdā Krusta kalns turpina pastāvēt līdz pat mūsdienām.
Apmeklējot Krusta Kalnu lieliska iespēja ir apmeklēt arī franciskāņu klosteri, kas atrodas tikai 300 metrus no Krusta kalna. Šo ekskursiju padara īpašu tas, ka to vada mūki, tādējādi piešķirot tam visam īpašu auru.

Ar personīgo auto līdz Krusta kalnam ir jābrauc aptuveni 4 stundas, līdzi ņemot pasi, jo, lai arī tuvu, tomēr robežu šķērsojam, dažreiz, ja nu piemirstās – satraukumam nav pamata - var mēģināt sarunāt, ja jums līdzi ir kāds cits personu apliecinošs dokuments.
Tūres uz Krusta kalnu piedāvā arī dažādas firmas, gan ar autobusiem, gan ar mašīnām, mazākām cilvēku grupām.

Valūta: 1 Lietuvas lits (LTL) – 0.22 Ls

Krustu izgatavošana – šis unikālais lietuviešu ļaužu mākslas vieds UNESCO Cilvēces nemateriālās un vārdu mantojumu šedevru sarakstā iekļauts 2001. g.

Tradicionālie lietuviskie krusti – tās ir savdabīgas celtnes, kuras apvieno arhitektūras, skulptūras, kalēju mākslas un dažkārt pat primitīvas glezniecības elementus. Krustos ļoti bieži ir skaidri no arhaiskajiem laikiem saglabājušies augu ornamenti, „saulītes” vai „putna” – Dzīvības koka motīvi, kuri atbilst sakrālajam vides traktējumam. Krusti tiek izvietoti kā pieminekļi mirušajiem, kā dvēseliskās aizsardzības zīmes konkrētās vietās, lai iegūtu labvēlību vai pateikties par to.

Krusti Lietuvā tika neatlaidīgi izvietoti arī tajos vēsturiskajos laikos, kad to celtniecību aizliedza vai ierobežoja valsti okupējusī Krievijas impērija (XIX gs. II puse) un Padomju Savienība (XX gs. V-VIII gadu desmiti). Šī iemesla dēļ jau XIX gs. beigās šie dažādo formu pieminekļi bija viena no tautiskās identitātes izteiksmes formām un blakus reliģiskajām un parašu nozīmēm ieguva arī nacionālo simbola statusu.

It sevišķi daudz krustu bija pie Žemaitijas, Augštaitijas un Dzūkijas ceļiem un viensētām. Vieni krusti bija plāni un daiļi, un kokgriezumi, kuri izrotāja krustus, izskatījās kā koka krelles; citi krusti – ar resnu pamatni, kurā tika izvietotas vairākas figūras, kuras vairāk izskatījās kā skulptūras. Vēl tādi pat ir piejūras līča dzīvesvietu un Mazās Lietuvas krusti. Savdabīgajos koka senajos kuršu krustos – krikštos (Mazās Lietuvas neliels kapu piemineklis no dēļa) ir saskatāmi izteikti dabas motīvi – putni un augi. Tā novada evaņģēlistu kapos tika izvietoti krusti, kuri bija ievērojami ar bagāta metāla ornamentiem. Ļoti skaisti un tradicionāli metāla kalēju saglabājušies motīvu piemēri atrodami Kalēju amata muzejā Klaipēdā.

Izcilākais lietuviešu krustu izgatavošanas mākslinieks ir Vincas Svirskis, kurš krustus veidoja XIX gs. otrajā pusē – XX gs. sākumā. Viņa krusti, kuri bagātīgi appīti ar svēto figūriņām, visdrīzāk atgādina lietuviskā baroka skulptūru kompozīcijas. Daži V.Svirska krusti ir sevišķi savdabīgi, to figūriņas atrodas ne tikai fasādes pusē, bet ieskauj visu krusta pamatni, atrodas uz krusta šķērskoka un virsotnes. Tā jau ir īsta monumentālās skulptūras plastikas koka arhitektūra. Interesanti ir tas, ka krustus viņš izgatavoja no viengabalaina koka resnā gala ar saknēm uz augšpusi. Lietuvas muzejos tiek uzglabāti aptuveni 50 šā talantīgā krustu izgatavotāja daiļdarbi; 14 no tiem atrodas Lietišķās mākslas muzejā Viļņā.

Krusta kalns pie Šauļiem, kurā no XIX gs. ar pārtraukumiem tiek izvietoti krusti, prasot labvēlību vai pateicoties par to, diemžēl vienīgā tāda vēsturiskā vieta saulē. Pēdējā laikā šajā vietā tiek saskaitīti ap 20 000 krustu – šeit jo sevišķi daudz ir māksliniecisku tautas meistaru daiļdarbu, kā arī vienkārši koka krustu. Krusta kalnā atrodas arī pāvesta Jāņa Pauļa II apmeklēšanas laikā Lietuvā 1993. gadā novietotais lietuviešu krustu meistara izveidotais krusts.

Maksa par krustu izgatavošanu gan agrākajos laikos, gan šobrīd bija un ir tikai ar vārdiem un patiesiem paraugiem nododama tautas mākslas tradīcija, kura nekad un nekur nebija par samaksu. Krustus un svētās skulptūriņas visu laiku veidoja tikai pašmākslinieku tautas meistaru, kuriem šī nodarbe visbiežāk bija kā sekundāra. XVIII gs. otrajā pusē – XIX gs. koka meistari ir sevišķi mazāku pilsētiņu baznīcās ir izveidojuši mākslinieciskas svētās skulptūras un ar daiļiem ornamentiem izrotājuši kanceļu vai baznīcu solus. Šādas svēto kolekcijas iespējams apskatīt Utenas, Telšu „Alkos“ un dažos citos muzejos.
Krustu kalns - tas ir vēstures un arhitektūras piemineklis, unikāls tautas māksla ansamblis. Tas pievelk cilvēkus, visus ticīgos ar savu rāmumu, garīgumu, autentisku un sakrālu esību. Iegarens, nedaudz līdzīgs sedliem, pilskalns atrodas līdzenumā, to apliec Kulpes upīte un tās bezvārda pietekas ieleja. Pats kalns ir izveidots uz Jurgaiču - Domantu pilskalna ar blakus bijušo senatnes apdzīvojamo vietu, datējamu XIII-XIV gs. Par sakrālu vietu tas kļuva XIX gs. Stāstāms, ka pirmos krustus šeit uzstādīja 1831. g. sacelšanās kritušo nemiernieku tuvinieki, kuriem cara valdība neļāva pienācīgi pagodināt viņu radinieku kapus. Tādi krusti vēl pavairojās pēc 1863. g. sacelšanās. Tajā laikā sāka izveidoties savdabīgas šā kalna apmeklēšanas un krustu uzlikšanas tradīcijas. Krustu kalns kļuva par solījumu darīšanas vietu. Cita versija apgalvo, ka daudz krustu uzradās pēc XIX gs. septītajā desmitā pilskalnā parādījušās Vissvētākās Jaunavas Marijas ar zīdaini Jēzu - viņa arī pamudinājusi cilvēkus šajā vietā likt krustus. 1850. g. bija septiņpadsmit krustu, 1895- 1898 g. kalnā to jau stāvēja simts astoņdesmit, 1938. g. - vairāk par četriem simtiem. Krustu skaits strauji palielinājās un padomju okupācijas laikā - 1960. g. tikai lielāko krustu bija gandrīz divarpus tūkstošu. XX gs. sākumā Krustu kalns bija jau plaši zināms. To bagātīgi apmeklēja cilvēki, notika dievlūgšanas, grēku atlaidas. Padomju varai kalns un šeit esošie krusti prieku neradīja. Tā sākās „iznīcināšanas" laikposms, turpinājies gandrīz divdesmit gadus. 1958. g. Krustu kalnā Meškuiču kolhozs sāka rakt granti. 1961. g. kalnā jau darbojās buldozeri, koka krusti bija sabojāti, sadedzināti, metāla - izvesti uz metāllūžņiem, akmens un betona - sadauzīti, aprakti vai noslīcināti Kulpes upītē. Katru gadu bija iznīcināms pa puses tūkstoša krustu apgalvojot, ka graujami it kā krusti „bez mākslinieciskās vērtības". Vēlāk bija izsludināmas cūku mēra un trakumsērgas „epidēmijas", aizliedzošas iebraukt teritorijā, ceļu uz kalnu sargājusi milicija. Pagājušā gadsimta astotā gadu desmita beigās bija gribēts aizsprostot par kanalizācijas notekgrāvi pārvērsto Kulpes upi un applūdināt kalnu. Taču naktīs kalnā pastāvīgi izdīguši jauni krusti, un pēc ikvienas graušanas (bet to bijušas četras) Krustu kalns arvien atdzima. 1988. g. papūta svaigi atdzimšanas vēji - Krustu kalns kļuva ne tikai Lietuvas, bet arī visas pasaules savdabība. Pašlaik šeit saskaitāmi pāri par simts tūkstošiem visdažādāko krustu, kapliču stabu, svēto statujiņu un attēlu, ar uz tiem sakarinātiem rožukroņiem. Krustu kalnā 1993. g. 7. septembrī viesojās pāvests Jānis Pauls II. Šeit viņš upurēja svētās Mišas, kuru laikā lūdzās par Lietuvas ticības mocekļiem un visu kristīgo Eiropu. Šeit Lietuva ar Kristus pēcteča lūpām bija nosaukta par „Krustu valsti". Par Krustu kalnu Svētais Tēvs vēlāk runāja kā par „īpašu pasaules vietu, kurā sakopojas visas pašreizēja gadsimta mokas un sāpes, kurā spīd augšāmcelšanās cerība". Gatavojoties Sv. Tēva apustuļa ceļojumam, 1993. g. pretī Krustu kalnam uzbūvēta kapliča, kurā Jānis Pauls II upurēja Sv. Mišas - tajās piedalījās 100 tūkstoši dievlūdzēju. Līdz šim pēdējā jūlija nedēļas nogalē šeit notiek Krustu kalna grēku atlaidas. 2006. g. 4. augustā ielikts Krustu kalna teritorijas rekonstrukcijas stūrakmens.