Vecumnieku baznīca

Reizes skatīts: 9087

Karte

Apraksts

Pirmā Vecumnieku baznīca celta drīz pēc hercoga 1567. g. rīkojuma¹, par ko liecina tās 1583. g. zvans. Baznīcas dokumentos minēts, ka 1711. g. negaisā nodegusi pirms kāda laika celtā koka baznīca. 1735. g. 16. maija vizitācijas protokolā lasāms, ka tā „..vēl joprojām ir šķūnis ar salmu jumtu, tās durvju priekšā zvanu tornis sliktā stāvoklī”. Vairākus gadu desmitus dievkalpojumi notika šķūnī. 1770. g. par draudzes un hercoga Pētera līdzekļiem namdarmeistars Daniels Frīdrihs Gīrts, mūrniekmeistari Georgs un Fīlips Šmiti uzcēla jaunu koka baznīcu ar salmu jumtu, ko iesvētīja 1770. g. 11. martā. 1791. g. celtne ieguva sarkanu kārniņu jumtu. 1803. g. draudze nojauca pussagruvušo torni. 1835. g. sāk atjaunot ļoti nedrošo baznīcu, taču darbus nepabeidza, jo kļuva skaidrs, ka jāceļ jauna. Jaunās mūra celtnes pamatakmens likts 1840. g. 12. jūlijā. Būvdarbus ar Vecmuižas muižas nomnieka reihsgrāfa fon Neselrodes materiālu atbalstu būvdarbu uzņēmēja K. F. Harfa vadībā sāka mūrnieks Helds, galdnieks Nēlke, Jelgavas namdarmeistars Beiters, mūrniekmeistars Kohs no Prūsijas. Pēc Kurzemes guberņas arhitekta Frīdriha Šulca projekta celto dievnamu ar 230 sēdvietām iesvētīja 1845.g. 6. decembrī. 1902. g. baznīcu remontēja. I pasaules kara laikā dievnamu izpostīja, to atjaunoja tikai 1923. g. II pasaules kara laikā baznīcā bija iekārtota lazarete. Pēckara gados vietējā vara bija ieplānojusi dievnamā iekārtot kultūras namu, taču tas netika realizēts.

Vecumnieku baznīca ir vēlīnā ampīra stilā celta vienjoma akmens-ķieģeļu mūra garenbūve ar garenass virzienā piebūvētu sakristeju un izvirzītu vairākstāvu 55 pēdas augstu torni. To noslēdz apaļš tornītis ar pusloka kupolu. Celtnes sienās taisnstūra logailas ar pusloka vai taisnstūra linetēm.

Iekštelpā, virs galvenās ieejas ar sešām kolonnām balstīta ērģeļu lukta ar izlocītām margām ar virpotiem balustriem. Trīsdaļīgo ērģeļu prospektu rotā zeltīts ažūrs – kokā griezts lapu vijas motīvs. Prospekts vienlaicīgi ar ērģelēm izpostīts I pasaules kara laikā. Draudzes telpas solu galus rotā saules ornaments. Sēdekļus balsta Latvijas baznīcās neredzēts elements, tie balstās uz virpotiem balustriem.

Dievnama iekārta izgatavota baznīcas celtniecības laikā. Guberņas arhitekta F. Šulca vadībā mūrnieks Helds, mūrniekmeistars Kohs, namdarmeistars Beiters ar zelli Lugovski no Jelgavas un galdnieku Nēlki, darināja altāri – izsmalcinātu vēlā ampīra veidojumu. Altāra rentablu veido divi korintisko kolonnu pāri, kuri balsta dentikuliem rotātu dzegu, virs kuras Glorijas staros pusloka arkā – Kristus attēls. Kolonnu starpā – divas alegoriskas apaļskulptūras. Retabla centrā – gleznotāja Johana Ferdinanda Blaševica (1804 – 1866) darbs: „Kristus pie krusta”.

1845. g. tika uzbūvētas ērģeles. 1881. g. ērģeļmeistars Augusts Martins par 3000 rbļ. Baznīcā iebūvēja jaunas ērģeles. 1938. g. 10. jūlijā iesvētīja VEF būvētās elektriskās hamondērģeles, tās izpostīja 2. pasaules kara laikā – 1944. g. Pašreiz draudzes telpā atrodas apmēram 100 gadu vecas Anglijā būvētas ērģeles, kas iegādātas par Amerikas draudžu ziedojumiem 1998. g.

Uz 1583. g. lietā zvana bijis uzraksts: De Gemene von Dūtschen und byren im Thal tum Niengode 1583. Pašreiz zvanu tornī ir trīs zvani. 1929. g. 20. septembrī iesvētīja jaunu bronzas zvanu, uz kura ir uzraksts: Vecmuižas draudzes pirmais zvans ir liets 1583. g. Tas pats zvans pārliets 1806. g. Jauns zvans dāvināts baznīcai no baroneses Natālijas v. Diesterloh.

Šie abi zvani Dievam par godu kopā salieti uz draudzes rēķina 1863. g. Tagadējais zvans pārliets 1929. g. ar draudzes locekļu un sabiedrisko organizāciju ziedojumiem, palielinot zvana svaru no 12 uz 20 pudiem.

Pārējie divi zvani iegādāti 1929. un 1934. gadā.

Vecumnieku muzejā atrodama informācija par mācītājiem, kuri kalpojuši draudzē. No 1583. – 1637. gadam Vecumnieku draudzes mācītājs bija Vībergs, bet no 1637. – 1645. gadam tēva iesākto turpināja dēls Vībergs Heinrihs.

Līdz 1657. gadam kalpojušo mācītāju uzvārdi nav saglabājušies, bet 1657. – 1692. gadam Vecumniekos par draudzes mācītāju kalpoja Engelbrehts Pēteris Heinrihs, kas savā laikā bija arī Latvija kolonijas – Tobago salas mācītājs.

1708. gadā Vecumnieku baznīcā iespēra zibens un baznīca nodega. Sekoja mēra epidēmijas gadi, kuru laikā izmira līdz pat 80% iedzīvotāju. 1746. gadā Vecumniekos uzcēla jaunu koka baznīcu, kurā no 1830. – 1841. gadam kā mācītāja adjunkts kalpoja Krauss Johans Kristaps Gotlībs. No 1841. – 1862. gadam – Krauss Johans Teofils Sigismunds, Bauskas iecirkņa prāvests.

1845. gadā Vecumniekos pabeidz celt jaunu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1845. gada 18. decembrī.

No 1862. – 1908. gadam Vecumniekos kalpoja Krauss Hugo Emīls – pēdējais Krausu dinastijas pārstāvis.

1. pasaules kara laikā Vecumnieku baznīcu nopostīja, un tā tika atjaunota 1923. gadā. Pēc atjaunošanas Vecumnieku draudzē kalpojuši mācītāji:

Pēteris Gulbis – pirmais latviešu tautības mācītājs Vecumnieku draudzē, no 1929. – 1937. gadam;
Teodors Vēdzele, no 1937. – 1944. gadam;
Jūlijs Vidulejs, no 1945. – 1946. gadam;
Arnolds Kakars, no 1946. – 1951. gadam;
Voldemārs Rubenis, no 1951. – 1961. gadam;
Haralds Kalniņš, no 1961. – 1965. gadam;
Alberts Ozoliņš, no 1966. – 1967. gadam;
Jūlijs Vidulejs, no 1971. – 1976. gadam;
Viktors Pārpucis, no 1976. – 1992. gadam;
Visvaldis Varnesis Klīve, no 1992. – 2000. gadam /prof. Dr, habil./;
Viesturs Vāvere, no 2000. – 2003. gadam;
Pāvils Brūveris, no 2003. – 2007. gadam, no 2007. Liepājas diacēzes bīskaps;
Juris Morics, sākot ar 2007. gada Adventu.

¹Hercoga Gotharda Ketlera laikā Kurzemes hercogistē uzbūvētas 70 baznīcas, astoņas skolas un astoņas nabagu patversmes.