Cesvaines pils

Reizes skatīts: 10420

Apraksts

Cesvaines pils uzskatāma par vienu no skaistākajām pilīm Latvijā. Tās tēlu veido absolūta kvalitāte celtnes proporcijās un neapmesto laukakmeņu mūrējuma un detaļu izpildījumā, kā arī harmoniska iekļaušanās apkārtējā ainavā. Tā kā pils nav cietusi ne 1905. g. ne 2. pasaules kara laikā tajā saglabājusies sākotnējā neorenesanses stila interjeru apdare - kokgriezumiem rotātas kāpnes, ēdamzāles griestu kasetējums, stuka veidojumi u.c., kas saglabājušies arī pēc 2002. g. ugunsgrēka.
Pils celta kā U – veida celtne ar vaļēju pagalmu dienvidu pusē. Vidus korpusā ieeja – monumentāls portāls ar rampu piebraukšanai. Virs ieejas durvīm lodžijas puscirkuļa ailas ar smagnējo kolonnu.
Visi ārējie mūri apšūti ar plēstiem laukakmeņiem. Pelēcīgi rozā granīts. To veikuši krievu meistari no Latgales. Ar mazu āmuriņu viņi “izklaušinājuši” akmeni, atraduši plaisu un pēc tam ar lielu āmuru to pārplēsuši.
Pils fasādes pārsvarā veidotas ar viduslaiku vēsturisko mākslas stilu elementiem, kas daļēji atstāj viduslaiku nocietinātās pils iespaidu, noskaņu.
Kreisajā spārna manierisma formā veidoto gala zelmiņu rotā heraldisks zvēru savienojums: vilks, lapsa un lauva. Barons gribējis pasvītrot, ka viņš ir varens ļaudīs kā zvēru cars – lauva, viltīgs kā lapsa, un pret visiem, kas neklausa, nežēlīgs kā vilks.

Parka pusē lodžiju velves klāj dekoratīvi gleznojumi ar augu un putnu motīviem.

Atsevišķās telpās saskatāms dažādu meistaru darbs, pielietoti vēlāko vēsturisko mākslas stilu elementi, pat ar modernisma pieskaņu.
Ieejot pilī pa galvenajām durvīm, nonākam taisnstūra vējtverī ar velvētu telpas pārsedzi. Tās stūros redzamas gotiskas konsoles ar augu valsts motīviem.
Ieejot tālāk pa durvīm, kas atrodas stiklotā starpsienā, nonākam diezgan plašā un garā vestibilā, segtā ar velvētu pārsedzi.
Vēlīnās gotiskās velves ir atvasinātas no šūnu velvēm, tās saduru vietās ar sienu plaknēm greznotas ar uzkrāsotiem stādu motīviem. Vestibila arku konsoles grezno puķu un augu valsts motīvi.
Vestibila vidū pie iekšsienas iebūvēts kamīns, tās dzegu atsevišķās vietās rotā gotiski lapu motīvi. Virs kamīna mutes senāk bijis kāds attēls ar lielu lapu vainagu visapkārt.
Ziemeļu pusē blakus lielajam tornim ir mazāks tornis, kur izvietotas vītņu kāpnes, kas savieno pagrabstāvu ar lielā torņa skatu galeriju augšstāvā, pa kurām var nokļūt visos lielā torņa stāvos.

Lielākajā zālē vecā parketa vietā uzklāts jauns. � eit uzmanību piesaista plafona tēlnieciskais veidojums griestu stūros un gar malām ar augu valsts, cilvēku, putnu un dzīvnieku motīviem. Veidojumam ir renesanses un jūgendstila stilistiskas pazīmes.
Otrā lielākajā telpā ir kamīns ar dzīvnieku attēliem: divi dzīvnieki balsta joslu ar koku un dzīvnieku motīviem.
Vestibila galā atrodas galvenās kāpnes, kas savieno pirmo stāvu ar otro. Tās ir monumentālas koku kāpnes ar ļoti skaistām, renesanses formas grieztām margām. Tās veidotas no atsevišķiem koku pildiņiem, sastāvošiem galvenokārt no stilizētiem ornamentiem ar augu, ziedu un augļu valsts motīviem. Gandrīz katram pildiņam ir individuāla kompozīcija. Kāpnes izgaismotas caur logiem, kas atrodas pagalma torņa mūra sienās. Tās var uzskatīt par pils vērtīgāko interjera sastāvdaļu.
Kāpnēm, kas ved no otrā stāva uz bēniņiem, ir renesanses garā grieztas koka margas.
2. stāvā torņa telpās mednieku istabā pie griestiem uzkrāsoti stādu, putnu un dzīvnieku valsts motīvi ar cilvēkiem un medniecības atribūtiem. Torņa telpā renesanses stila kamīns – krāsns ar glazētiem, zaļiem ieliektiem podiņiem.