Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Reizes skatīts: 9043

Apraksts

Populāra svētceļojumu vieta. 1860.gadā uzceltā mūra baznīca ir slavena ar Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas svētbildi, kurai piemīt dziedinošs spēks.

Pirmā zināmā katoļu baznīca Sarkaņos ir bijusi neliela koka celtne, kas celta 17.gs. beigās vai 18.gs. sākumā. ? īs baznīciņas altārī bija uz koka gleznots un sudrabā tērpts Jaunavas Marijas attēls, kas darināts 15.,16.gadsimtā.

Prāvests Antons Latkovskis jau 1830.gadā sāka rūpēties par jauna dievnama celšanu Sarkaņos. Testamentā, atvēlēdams savus īpašumus radiniekiem, viņš uzsvēra, ka viņu pienākums ir pabeigt baznīcas celšanu. Pateicoties prāvesta atstātajiem līdzekļiem, kā arī draudzes locekļu ziedojumiem, baznīca tika uzcelta. 1897.gadā bīskaps F.Simons to konsekrēja (iesvētīja) Jaunavas Marijas godam. Sarkaņu baznīca ir ļoti vienkāršas četrstūrainas formas laukakmeņu celtne ar nelielu kvadrātveida tornīti virs jumta pie ieejas. Pusapaļa altārgala izbūve. Eklektisms ar reģionālo gotikas un romānikas stilu interpretāciju. Plānojums – halles tipa ar kora daļu (atdalīta ar trīs arkām, virs kura balkons). Interjeri – klasicisma stila formas, centrālais altāris trīsdaļīgs neogotikas formās. Pie baznīcas ir mūra zvanu tornis – kvadrātveida panteons uz astoņām ķieģeļmūra kolonnām, pārsegtas ar arkām un četrstūra jumtu. Arī jaunajā baznīcas altārī tika novietota no vecās baznīcas pārmantotā svētbilde – Dievmāte Brīnumdarītāja sudraba tērpā. Par Sarkaņu Dievmātes svētbildi pastāv nostāsts: tajā vietā, kur tagad atrodas Sarkaņu baznīca, senos laikos bijis liels vecs ozols, tā zaros kādu rītu atrasta šī Svētbilde, tad apkārtnes ļaudis sākuši pie tās lūgties un uzcēluši arī baznīciņu.

Sarkaņi uzskatāmi par vienu no vecākajām svētvietām Latgalē. Tā kā Sarkaņu draudze atrodas samērā tuvu gan Rēzeknei, gan Ludzai, iespējams, ka sākotnēji te darbojās jezuīti, bet vēlāk dominikāņi. Pēc tam to savā aprūpē pārņēma laicīgie priesteri. (Kūkoja, 1999)