Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca

Reizes skatīts: 8950

Karte

Apraksts

Koka baznīca celta 1743.gadā. Te atrodas kokgriezumiem bagāts altāris ar gleznu no 18.gs. vidus.

Baznīca celta 1743.gadā par muižnieka Šadurska līdzekļiem. Tūlīt pēc uzbūvēšanas tā tika nodota jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija (Šadursku misija). Baznīcā ir trīs altāri. Šeit atrodas latviešu ērģeļbūvētāja J.Gremzes ērģeles.

Pušas baznīca atrodas Rēzeknes rajona Pušas pagastā, pie Rēzeknes-Maltas-Dagdas ceļa. Baznīca celta no koka 1743.gadā par godu Vissvētajai Trīsvienībai. Baznīcu cēlis poļu izcelsmes muižnieks Jānis (Jans) Antons (Antonijs) Šadurskis par saviem līdzekļiem. Tā iesvētīta 1778.gadā. Ēka celta pēc tā laika ēku būvniecības, guļbūves metodēm – guļbūves celtne cirsta tikai ar cirvi.

Uzcelto Pušas baznīcu J.A.Šadurskis nodeva jezuītu aprūpē. Reizē ar to Pušā tika nodibināta arī jezuītu misija, kuru sauca par Šadursku misiju.[1]

Baznīca atrodas skaistā uzkalnā, lapu koku ietvarā. Apkārt tai ir žogs: uz mūra pamatiem ķieģeļu stabiņi ar dēļu latām. Ieejas vārti no sarkaniem ķieģeļiem. Virs baznīcas ieejas neliels tornītis. Baznīcas jumts ir no cinkotas skārda, mūra pamati, bet zem baznīcas aizmūrēti pagrabi.

Baznīcas dārzā, labajā pusē, atrodas 19.gadsimtā tapis liels zvanu tornis (aptuveni 10m augsts) ar diviem zvaniem,- viens no 1743.g., otrs no 1881.g., un ar mūra pamatiem cirstu koka virsbūvi un cinkotu skārda jumtu. Tornis ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Baznīcā ir trīs altāri. Galvenais altāris veltīts Vissvētajai Trīsvienībai [kokgriezumiem bagāts altāris ar gleznu no 18.gs.vidus,19.gs., kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis], tāpēc arī baznīcas nosaukums ir Pušas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīca. Pašreizējo galvenā altāra svētgleznu baznīcai esot dāvinājis kāds Kāpostiņu dzimtas pārstāvis. Diemžēl tās autors nav zināms.

Baznīcas labajā pusē atrodas svētā Franciska de Geronimo (Džironimo) altāris. Pušas baznīcas kreisajā pusē ir Svētās Dievmātes altāris, kura centrā atrodas Lurdas Dievmātes statuja. Abi altāri ir tapuši 18.gs.vidū. Baznīcā atrodas feretrons (19.gs.vidus), Sv. Trīsvienības glezna (18.gs.vidus), monstrance (18.gs.vidus), ir apskatāmas latviešu ērģeļmeistara J.Gremzes būvētās ērģeles. 1949.g. prāvests A. Tarbunass baznīcas tuvumā uzcēla nelielu guļbūvi, ko izmanto kā draudzes plebāniju. (Cakuls, 1997)