Tilgaļu Lielais (Krauju, Vandzenes akmens)

Reizes skatīts: 10847

Karte

Apraksts

Tilgaļu Lielais (Krauju, Vandzenes akmens)

Tilgaļu Lielais (Krauju, Vandzenes) akmens ir vislielākais Kurzemē un ceturtais lielākais Latvijā. Tā apkārtmērs ir 26 m, garums – 7,35 m, platums – 7,0 m, augstums – 3,4 m, virszemes tilpums – 80 m3.

Talsu novadnieks – dzejnieks, rakstnieks, publicists Vilis Veldre (1908-1940; arī Jānis Trimda, īstajā vārdā Fricis Gulbis) savus bērnības gadus pavadīja Vandzenes pagasta Silenes Kalējos. 1937.gadā izdotajā grāmatā “Seni stāsti par manu māju” rakstnieks stāsta par savām dzimtajām mājām – Silenes Kalējiem senatnē, iepazīstina ar tuvākās apkārtnes ievērojamākām vietām, stāstījumu attiecinot uz laika posmu, kad kurši iekarojuši lībiešu zemi.

“Netālu no kapsētas klajā laukā šalc milzu liepa, vēl atgādinādama tos laikus, kad te gadu simteņiem ilgi pavasaros plauka, vasarās ziedēja un rudeņos atkal nometa visas lapas krāšņa liepu birzs. Tad lielais akmens, kas ir, lielākais visā Kurzemē, negulēja klajā vietā, no visām pusēm jau pa gabalu saredzams, bet bija novietojies liepu birzs pašā sirdī, kur mani senči to turēja Dievam par ziedokli. Un bez liepām vēl šajā birzī bija daudz ābeles… Tad nāca vācu vara, kas ar zobenu un uguni ieviesa mūsu zemē kristīgo ticību, tā visiem līdzekļiem cīnījās pret ļoti noturīgo un slepeno elkdievību… Bēdīgu likteni bija piedzīvojušas Dieva dārza dižās liepas, svešu vācu vīru cirvjiem nocirstas, plašu kuršu ragavās uz jūrmalu vestas, kuģos krautas un pa jūru prom uz tālām pilsētām aizlīgotas visādu spēļu kauliņu, tāpat nesvētu vai svētu bilžu rāmju taisīšanai. Un Dieva dārza vietā nu bija vairs tikai dižais Laimas akmens, kam svešie krusta vīri tā lieluma dēļ neko nevarēja padarīt, un visapkārt akmenim tikai celmi vien, apauguši smuidrām atvasēm.”

2007.gada 20.jūlijā Tilgaļu dzimta iestādīja jaunu Tilgaļu Svētliepu.

Arī Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Vandzenes Lielo akmeni kā senu kulta vietu. “Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa (nolūzusi 1969.gadu vētrā). Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upuru uguns kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens (lai to nebojātu).”

Taiga Lasmane (Viļa Veldres meita) atceras, ka Pieminekļu valde 1930.-tajos gados akmenī iekalusi Latvijas zvaigznīti. Zvaigznīte iekalta akmens malā pret ceļu, tā bijusi 10cm diametrā.