Lielstraupes pils, baznīca

Reizes skatīts: 9233

Karte

Apraksts

Lielstraupes pils tika veidota kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils. Par pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263. gads jeb 13. gadsimta beigas (dažādos avotos). Dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1311. gadā, kad to bija aplencis lietuviešu karaspēks.

Pils veidolā saplūdušas viduslaiku un baroka arhitektūras formas. Laikā pēc Ziemeļu kara, starp 1723. un 1743. gadu, kad Lielstraupe piederēja Vidzemes ģenerālgubernatoram grāfam Pēterim Lasī, pils ieguva mansarda jumtus, torņa barokālo noslēgumu un liekta silueta zelmiņus.
Savu pašreizējo izskatu Lielstraupes pils ieguva pēc 1905. gada, kad tā tika nodedzināta, kam sekoja atjaunošanas darbi.
Pils ir viena no retajiem īpašumiem Latvijā, kas vienas dzimtas rokās atradusies vairākus simtus gadu, jo jau kopš 13. gadsimta otrās puses tā piederējusi baronu fon Rozenu dzimtai, kas ar īsiem pārtraukumiem šeit saimniekoja līdz pat 1939. gadam.

Viņu mīlestībai pret seno dzimtas mājokli galvenokārt jāpateicas par pils senatnīgā veidola saglabāšanu, jo fon Rozeni pili atjaunoja pēc tās nodedzināšanas 1905. gadā, rekonstruējot vecās detaļas, ievērojot vēsturisko patiesību un saglabājot tikai šai celtnei raksturīgo noskaņu. Pils atjaunošanas darbi tika veikti vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa (1858 — 1945) vadībā laikā no 1906. līdz 1909. gadam. Paveiktie darbi pilī kļuva par pirmajiem zinātniskās restaurācijas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā.
Padomju varas gados, no 1949. līdz 1959. gadam muižas pilī atradās un darbojās Lielstraupes mašīnu traktoru stacijas pārvalde. Šajā laikā pilī tika ierīkotas arī mācību telpas un traktoristu kopmītnes, bet bijušajā muižas stallī atradās darbnīcas.

Kopš 1963. gada pili apsaimnieko medicīnas iestādes. Sākotnēji ēkās atradās Lielstraupes psihoneiroloģiskā slimnīca, kas vēlākos gados pārtapa par Straupes narkoloģisko slimnīcu, kura atrodas pils telpās līdz mūsu dienām un apsaimnieko daļu no ēku kompleksa telpām. Pateicoties slimnīcas vadības attieksmei, pils interjerā ir saglabātas ozolkoka kāpnes, durvju vērtnes un parkets, ka arī skaistās un dažādās glazētu podiņu krāsnis, kas tikušas būvētas 20. gadsimta sākumā. Savukārt, pils eksterjerā ir saglabāts pils tornī atrodošais pulkstenis, kas ir ticis izgatavots no koka detaļām