Melngalvju nams

Reizes skatīts: 10714

Apraksts

"Ja man kādreiz sagrūt būs, mani atkal celiet jūs!” šie vārdi, kas ierakstīti Melngalvju nama sienās, rīdziniekiem kalpoja kā iedvesma nama atjaunošanai pēc nopostīšanas kara laikā.

1999.gadā tas no jauna vēra savas durvis un būtībā bija uzbūvēts no jauna. Var teikt, ka Melngalvju nams ir kļuvis par Rīgas iedzīvotāju mīlestības un amata prasmes spožu liecību.
Melngalvju namu arīdzan var uzskatīt par Vecrīgas vizītkarti. Ik dienu tā smagās durvis ver dažādu valstu tūristi, kuri viesu grāmatā atstāj sajūsminātus iespaidus, tos var lasīt norvēģu, angļu, krievu, ķīniešu, itāļu , lietuviešu, zviedru, franču valodās.

Tik tiešām – šis nams ir pelnījis šos komplimentus– lielisks, brīnišķīgs, pārsteidzošs, spožs! Un tā ir tikai pavisam neliela daļa no sajūsmas pilnajiem un godam nopelnītajām atziņām.

Ikviens pasākums, kas tiek rīkots Melngalvju namā, kļūst neaizmirstams, jo tam tiek piešķirta šī nama īpašā aura. Ja pasākumu būtība ir apmeklētājiem radīt patiesu svētku sajūtu, tad Melngalvju nama interjeros tas patiešām arī izdodas!

Melngalvju nams ir pārsteidzoši daudzveidīgs – tur apskatāmas dažādu gadsimtu vēstures liecības, ne velti mēdz teikt, ka Melngalvju namā gluži kā laikā mašīnā iespējams ceļot cauri gadsimtiem! Šeit ir savāktas ne tikai pagājušo laiku liecības, bet tikpat bagātīga ir arī jaunākās vēstures ekspozīcija. Tikpat daudzveidīga kā ekspozīcijas ir arī Melngalvju nama dzīve – tas tiek izmantots kā norises vieta gan korporatīviem pasākumiem, gan profesionālo asociāciju kongresiem, tāpat arī privātajiem pasākumiem. Te savu 20.gadu jubileju svinēja Kolonnas darbinieki. Savukārt mūzikas mīļotāji varēja apmeklēt Rīgas festivāla koncertus, kā arī regulāri rīkotās izstādes. Bet tie pāri, kuri laulājas un kāzas svin Melngalvju namā, to atceras kā laimīgu iesākumu savai dzīvei.

Melngalvju nams, sākumā saukts par Jauno namu, celts 1334. gadā. Tas vairākkārt pārbūvēts, sākot ar 1522. gadu, kad pie ieejas tika uzstādīti piedurvju akmeņi līdz pat 19. gadsimta beigām, kad virs nama ieejas parādījās lauvu figūras un piebūves stūrī svētā Jura atveids.
Rolanda skulptūra, viduslaiku Hanzas brīvpilsētu simbols, Rātslaukumā uzstādīta 1896. gadā, tagad atrodas Svētā Pētera baznīcā, bet laukumā apskatāma 2000. gadā izgatavotā kopija.

Nams celts kā sanāksmju un dzīru vieta dažādām Rīgas sabiedriskajām organizācijām, 17. gadsimtā par tā vienīgajiem iemītniekiem kļuva dzīvespriecīgo un uzņēmīgo ārzemju, galvenokārt vācu, tirgotāju brālība – Melngalvju biedrība. Viens no daudzajiem biedrības aizbildņiem bija svētais Maurīcijs, romiešu leģiona komandieris, miris mocekļa nāvē – viņam nocirsta galva, tāpēc mora galvas atveids kļuva par melngalvju pazīšanas zīmi un simbolu, to attēloja arī biedrības ģerbonī. Par krāšņāko Rīgas rotu dēvētā celtne, tāpat kā rātsnams, Otrā pasaules kara laikā pārvērtās drupās.

Pēckara gados nenorima interese par Melngalvju namu - tā atjaunošanai tika izstrādāti vairāki projekti. 1991. gadā Svētā Pētera baznīcā tika sarīkota piemiņas izstāde, veltīta Melngalvju namam un biedrībai. 1992. gadā aizsākās arheoloģiskie izrakumi nama vietā, bet 1995. gadā iznāca apjomīgs izdevums par Melngalvju namu un biedrību, tad arī tika uzsākta nama celtniecība. Kopš 1999. gada Rīga atkal lepojas ar atdzimušo celtni.