Mazsalacas Svētās Annas baznīca

Reizes skatīts: 8615

Karte

Apraksts

Mazsalacas Svētās Annas baznīca celta īpaši izraudzītā vietā, lai tās slaido (58,6 m), skaisto torni varētu redzēt jau no tālienes. Baznīca ir labi saglabājusies, jo padomju laikos nav tikusi nedz izpostīta, nedz piemērota kādām citām vajadzībām.

Krustveidā celtā gotiskā jaunās baznīcas daļa būvēta 1890.gadā (arhitekts J. Brauns), un interesants ir fakts, ka tā uzcelta vienā vasarā. Dievnama altāris darināts no ozolkoka pēc Doma baznīcas altāra parauga. Projekta autors ir V. Neimanis, bet to izgatavojis vietējais meistars V. Šneiders. Altārglezna ir vācu gleznotāja R. Rihtera gleznas „Kristus un Pēteris” kopija.

Baznīcas vecākā daļa ar pusotra metra bieziem mūriem tapusi 14.gadsimtā. Līdz mūsdienām saglabājies 18.gadsimta baroka altāris ar nezināma autora gleznu „Svētais vakarēdiens”. Vecās baznīcas biezie mūri ir saglabāti kā jaunās baznīcas altārtelpa, un romāņu stilā celtās laukakmeņu baznīcas daļa labi sakļaujas ar jaunuzcelto.

Laikam ritot, Svētās Annas baznīca gan pārbūvēta, gan paplašināta. Sākumā tā bijusi katoliska un nesusi Svētās Marijas vārdu. 16.gadsimta beigās, pēc reformācijas un luterānisma izplatīšanās, arī vācu muižnieki pārgāja jaunā konfesijā, piesaistot tai latviešus, un dievnamu nodēvēja par Svētās Annas baznīcu.

Agrāk baznīcas grīdu sedzis akmens bruģis. Dievnamu lietojuši arī mirušo apbedīšanai, bet kapu vietas šeit bijušas ļoti dārgas, īpaši dzimtas kapi. Mācītājus apbedījuši altāra priekšā, bet draudzes cienījamākos locekļus - saimniekus un viņu dzimtas - glabājuši baznīcā, ja vien tie spējuši samaksāt kapu maksu.
Pārējie draudzes locekļi glabāti baznīcas sētā. Turklāt tos, kas par sevi bija atstājuši labu piemiņu, rakuši baznīcas dienvidu pusē, bet dzērājus un citus sliktu slavu ieguvušos (arī tādus, kuri nav gājuši pie dievgalda) – ziemeļu pusē. Baznīcai apkārt vēl līdz mūsdienām daļēji saglabājusies krautu akmeņu sēta.