Čertoka ezers (Velnezers). Šī ir apmeklētāju iecienīta apskates un atpūtas vieta, tuvu Aglonai un netālu no Aglonas- Krāslavas autoceļa. Velnezers suģestē ar savu noslēpumainību. Dabas lieguma Čertoka ezera (Valnezers) atrodas Aglonas novada Šķeltovas pagasta teritorijā Latgales augstienē Daugavas lielbaseinā. Ezera platība 1,9 ha, maksimālais dziļums 18,32 metri, zaļgana ūdens krāsa. Čertoka ezers ir beznoteces dzidrūdens (redzamība 8 m), sufūzijas izcelsmes ezers dziļā piltuvveida ieplakā ar samērā stāvām krasta nogāzēm. Tajā ir netipiski maz ūdensaugu, neliela zivju sugu daudzveidība.

Aizsargājama teritorija no 1977.gada, dabas liegums no 1999.gada. Ir iekļauts Latvijas NATURA- 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Viena no Čertoka ezera dabas lieguma lielākajām vērtībām ir ainava un savdabīgais reljefs. Kur Dievs- tur Velns. Tieši augustā Aglonas bazilikas svētku laikā tūristu pieplūdums dabas lieguma teritorijā sasniedz vairākus tūkstošus cilvēku dienā. Nostāsti vēsta, ka ezera apkaimē nekad nav dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties, apkārtnē cilvēki bieži apmaldās un neatrod ezeru. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem no ezera tiek izstarota negatīva enerģija...

Nosaukums ezeram, iespējams, ir dots tā īpatnējā izskata un atrašanās vietas dēļ, kam piedēvēts velna vārds. Varbūt arī tāpēc, ka gandrīz 9 km attālumā atrodas svētvieta Aglonas bazilika (labais- ļaunais). Ar ezeru saistās vairāki nostāsti, kurs vainojams ļaunums. Cilvēki baidījušies naktīs iet vai braukt gar ezeru. Vienreiz viens vīrs naktī ar pajūgu devies uz mājām gar Velnezeru. Kopš tās reizes vīrs nav redzēts, bet ezerā atrada pajūgu un beigtu zirgu. Daudzi ezera apkārtnē nomaldās ejot pa vienu un to pašu vietu, nespēdami atrast pareizo ceļu. Dienvidu pusē ezeram agrāk bijusi pļava, kur tikuši vesti zirgi pieguļā. Pļavā atradās ieplaka, un pašas pļavas vidū bedre gultas lielumā. Šo bedri sauca par velna gultu. Puiši ir derējuši, ka šajā gultā visu nakti nogulēs, taču nevienam tas nav izdevies.Kā tik aizmieg, tā vienmēr pamostas citā vietā pļavā vai netālu no Velna gultas.

Tur it kā pats velns gulējis un puišus laukā sviedis. Tagad šī pļava ir aizaugusi ar kokiem. 19.gadsimtā Napoleonsdevās karagājienā uz Krieviju. Par to, ka franču karaspēks ir gājis garām Velnezeram liecina tas, ka netālu no ezera mežā ir ceļš ar notekgrāvīšiem. Tajā laikā tas bija ceļš starp lielākajām pilsētām. Kad franči atkāpās, tie it kā noslīcināja šajā ezerā nolaupītās bagātības, kuras tie bija ieguvuši, nogalinot to īpašniekus. Kad ir bezvējš, pie ezera var dzirdēt klusus vaidus un raudas. Tuvākās apdzīvotās mājas atrodas no Velnezera 2-3 km rādiusā. Kādreiz tuvākā māja bija mežā, mežsarga māja, bet tā ir nodegusi.

Nogriežoties no lielceļa uz Velnezeru, var redzēt, ka gar celiņu uz leju ir ļoti stāvas kraujas, kas pašā lejā satiekas ar citām, veidojot lielas, dziļas bedres. Tādas bedres ir trīs. Vienā vēl var saskatīt, ka tajā ir bijis purvs, tātad arī ezers. Iespējams, ka kādreiz Velnezers nav bijis tāds vienīgais, bet tam ir bijuši līdzīgi vairāki ezeri, kas bija sarindojušies viens pēc otra. Šie ezeri ir bijuši savienoti ar citiem ezeriem vai arī ar pazemes ezeriem, kur arī varējuši aiztecēt to ūdeņi. Nostāsti vēsta, ka Velnezers ir savienots ar pazemes eju vai tuneli ar Grāveru ezeru jeb Jazinku, ka atdaloties saliņai un tai pazūdot, tā uzpeld otrā ezerā. Ezers bieži maina savu krāsu.

Pārsvarā tam ir zaļganzila krāsa, taču tajā ir novērotas visas varavīksnes krāsas. Ezera ūdens garša ir salda. Saldā ūdenī parasti ir grūti peldēt, taču ne Velnezerā. Tajā ir viegli peldēt, bet ienirt ir ļoti grūti, rodas sajūta, ka tevi sviež laukā. Ar ezeru saistītas vairākas teiksmas un nostāsti, taču tautas atmiņā tas nesaistās ar labām lietām. Pie ezera nevarot ilgstoši uzturēties un tajā neiesaka peldēties - var notikt kas slikts. Runā arī, ka ezers ir kosmiskas izcelsmes radīts. Šeit ir izveidota dabas aizsargājamā teritorija, ezeru un liegumu ap to apsaimnieko A/s "Latvijas valsts meži", kuri sadarbībā ar Daugavpils universitāti šeit izveidojuši arī ērtu apskates taku.

Aivars Arnicāns- Latgales ekspedīcijas (lielākie noslēpumi un visskaistākās Latgales vietas; tūrisms) Mob.tel: 220 38 750 Čortoks, Velnezers, Čertoka jeb Velna ezers atrodas Aglonas novada, Šķeltovas administratīvajā teritorijā, apmēram 6 kilometrus no Aglonas. Kur Dievs - tur Velns. Tieši Augustā Aglonas bazilikas svētku laikā tūristu pieplūdums dabas lieguma teritorijā sasniedz vairākus tūkstošus cilvēku dienā.

Par Velnezeru apkārtējie iedzīvotāji stāsta daudz un dažādus nostāstus. Vietējie ļaudis vienmēr baidījušies no šīs vietas. Čertoka apkārtnē nekad nav dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties. Velnezers izstarojot negatīvu enerģiju. Tā apkārtnē cilvēki bieži nomaldās un neatrod ezeru. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, ezerā nedrīkst peldēties. Apmēram ap vidu cilvēkam sākot griezties galva un tas var noslīkt.

Ezera maksimālais dziļums ir 17 metri, citviet avotos min pat 20 metrus. Ūdens ir ļoti dzidrs, ieskatoties ezerā, skaidri redzams tā dibens līdz pat 8 metru dziļumam. Periodiski Čertoka ūdens krāsa mainās atbilstoši gadalaikam, tādējādi atspīdot visās varavīksnes krāsās. Parasti tas ir zilganzaļš, bet saulainās dienās pat sulīgi zaļš. Ezeram nav iztekas, un tas atrodas tādā kā bedrē ar ļoti stāviem krastiem. Kādu laiku uzkavējoties pie ezera, var novērot vēl vienu interesantu parādību – bez mazākās vēja šalkas ūdens ezerā vietām tā kā uzmutuļo, tad ezers atkal kļūst spoguļgluds, un pēc laika mutuļošana atkārtojas citviet. Čertoka ezerā nav liela zivju daudzveidība. Ezeru apdzīvo galvenokārt asari. Jāsaka gan, ka makšķernieki šeit ir vēl retāka parādība. Teritorijā ap ezeru konstatēta 21 īpaši aizsargājama augu un dzīvnieku suga. Taču pats ezers augu izplatībā ir diezgan nabadzīgs, tā dibenu pamatā klāj dūņas un virspusē var manīt pa kādai retai ūdensrozei. Arī kādreiz šeit manītie bebri ezeru ir pametuši.

Pie ezera ir ierīkotas 2 stāvvietas. Ieteikums, mašīnu atstāt tur, kur parasti apstājas autobusi jebšu pirmajā stāvlaukumā un ceļu līdz ezeram mērot kājām. Tas ne tikai saudzēs unikālo ekosistēmu, bet arī ļaus sajust šīs vietas neparasto gaisotni. Tiesa, atpakaļceļš līdz transportlīdzeklim dažkārt liekas divtik garš. Lai nokļūtu līdz ezera krastam, apmeklētājiem ieteicams pārvietoties pa speciālajām koka takām. Pēdējos gados pie ezera tūristi bieži ilgstoši uzkavējas, rīko piknikus, ceļ teltis, peldas un nirst. Šovasar tūristu izklaidei kāds vietējais mākslinieks ezerā iemeta duci no māla veidotu, dedzinātu velna figūriņu. To ērmīgās sejas un kuriozās pozas var apskatīt ielūkojoties ūdenī no panorāmas plača.

Braucot prom ūdenī jāiemet monētiņu. Tā esot laba zīme. Vietējie iedzīvotāji saka, ka tādējādi tiek samaksāts Velnam par Čertoka apkārtnē pavadīto laiku un nešķīsteņa traucēšanu. Turklāt, tā ir garantija, ka mājupceļš būs viegls un bezrūpīgs. Un, protams, monētas burvestība nostrādā liekot šurp atgriezties ne reizi vien.

• Novads: Aglonas (bij.Preiļu rajons)
• Adrese: Šķeltovas pagasts, Aglonas nov.
• Kontaktpersona: -

• Mājas lapa: -
• Tel.: +371 65622201
• E-pasts: -