Krāslavas centrālais laukums

Reizes skatīts: 9771

Karte

Apraksts

Brīvības ielā izveidots 18. gadsimtā. Krāslavas tirgus laukuma kompleksam bija austrumu – rietumu virzienā izstiepta taisnstūra forma. Laukumu ierobežoja vienstāva un pusotra stāva koka un mūra celtnes ar saimniecības ēkām. Tās bija galvenokārt tirgotāju un amatnieku dzīvojamās mājas, iebraucamās vietas ar staļļiem un tirgotavas. Laukuma austrumu galā atradās galvenā celtne – rātsnams. Tā bija brīvi stāvoša divstāvu mūra ēka, kuras pirmo stāvu sākotnēji aizņēma muita, svaru un mēru telpas, bet vēlāk arī tirgotavas. Gar tirgus laukumu veda galvenā maģistrāle – pasta lielceļš no Rīgas uz Maskavu. Laukuma stūrī atradās aptiekas ēka, kuru kā vienu no pirmajām ēkām uzcēla 1729. – 1737.gadā Ludviga Plātera laikā. Aptieka rātslaukuma stūrī bija raksturīga Rietumeiropas pilsētām, kurām bija Magdeburgas tiesības. Daudz precīzākas ziņas attiecas uz 1810.gadu, kad aptiekas pārzinis Mārtiņš Bonins ieradās Krāslavā un no Jakova fon Šimanska nopirka aptiekas ēku. Bonina aptieka no 1924.gada saucās par „Lauvas aptieku”. Pēdējais īpašnieks Arveds Bonins ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju un aptieku 1939.gada 14.novembrī slēdza, bet 1940.gada 16.aprīlī tā tika atvērta no jauna un savas funkcijas pilda arī mūsdienās. Centrālajā laukumā atradās arī Latviešu biedrības nams.