Sarkanie spīķeri

Reizes skatīts: 11575

Karte

Apraksts

Sarkano Spīķeru kvartāls atrodas attīstībai īpaši pateicīgā vietā - Vecrīgas dienvidu galā: iekļauti starp Krasta, Maskavas un Turgēņeva ielām, Spīķeri noslēdz vēsturisko Vecrīgas apbūvi. Tādējādi Spīķeri pilnībā iekļaujas Vecrīgas infrastruktūrā un Rīgas sabiedriskā transporta tīklā. Tie atrodas vien dažu minūšu gājienā no Rīgas Starptautiskās autoostas, vilciena stacijas, kā arī neskaitāmu pilsētas autobusu un tramvaju galapunkta. Plaša apakšzemes pāreja Spīķeru kvartālu saista ar Daugavas krastmalu un kuģu piestātnes joslu apmēram trīssimt metru garumā. Paredzams, ka šī būs pirmā Daugavas labā krasta piestātne, kur tiks tauvoti kuģi, ierākotas kuteru piestātnes, atvērtas laivu, ūdens motociklu nomas, mīlīgi restorāni un ara kafejnīcas.
Jau no 14. gadsimta tagadējā spīķeru kvartālā atradās kuģu kravu iekraušanas, izkraušanas vietas un noliktavas, kas vācu valodā tika dēvētas par Hanf-Ambaren jeb kaņepāju noliktavām.
Pirmās noliktavas bija būvētas no koka, savukārt veidolu, kāds tas saglabājies līdz mūsdienām, Spīķeri ieguva 19. gadsimta sešdesmitajos gados. Laika posmā no 1864. līdz 1886. gadam kopā tika uzcelti 58 mūra spīķeri, no kuriem saglabājušies vairs tikai 13.

Sarkanie Spīķeri ir celti "Ķieģeļu stilā" – vienā no 19. gadsimta eklektisma stila formālajiem paveidiem, kas bija īpaši izplatīts rūpniecības ēku un noliktavu arhitektūrā. Starp arhitektiem, kas radājuši Spīķeru ēkas, minami Kārlis Felsko, Frīdrihs Hess, Roberts Pflūgs, Reinholds Šmīlings un Jānis Baumanis.

Dzelzceļa attīstība un strauji pieaugošie preču pārvadājumi veicināja vajadzību pēc lielākām preču noliktavām. Tādejādi pakāpeniski spīķeri zaudēja savu funkcionālo nozīmi. Īpašnieki nolēma pārbūvēt spīķerus - daļu pielāgoja tirgus infrastruktūrai un saimnieciskajai darbībai. Bija plāns pārējos spīķerus pārprojektēt par dzīvojamām ēkām, un 1929. gadā būvinženieris Teodors Hermanovskis vienu spīķeri pārbūvēja par piecstāvu dzīvojamo ēku. Tieši šo un vēl divas citas Spīķeru ēkas pārdesmit gadus vēlāk nojauca, lai izbūvētu Krasta ielas trasi.

Sarkano Spīķeru liktenis pilnībā mainījās līdz ar Centrāltirgus izbūvi. Lielāko daļu spīķeru nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunajam tirgum, vēl daļu spīķeru ēku pārprojektēja atbilstoši Centrāltirgus vajadzībām. Vienu no Nēģu ielas spīķeriem izveidoja atbilstošu Centrāltirgus pārvaldes vajadzībām. Savukārt 1936. gadā spīķeri Latgales ielā pārbūvēja par putnu kautuvi ar speciālo lopu plunšu (iekšu) kanalizāciju.

1932. gada 5. martā Rīgas Domes izdeva likumus, kas vēl vairāk negatīvi iespaidoja Spīķeru kvartāla likteni. Likumi noteica Spīķeru izmantošanas un pārbūvēšanas kārtību, spēcīgi ietekmējot Spīķeru kvartāla saimniecisko darbību. Tika ierobežota ēku pārbūve, ja īpašnieks vēlējās pārbūvēt ēku, tam bija jānoslēdz sevišķs vienošanās līgums ar Rīgas Domi, kā arī jāapmet pārbūvētās ēkas.