Kristus Karaļa Kalns

Reizes skatīts: 25975

Karte

Apraksts

Aglonā, Karaļa kalnā, 2006. gada 16. septembrī atklāja "Jēzus Kristus - uzvarētāja" un "Eņģeļa ar Dzīvības grāmatu" skulptūras. Uz Jēzus Kristus skulptūras ir rakstīts- JĒZUS KRISTUS, KUNGS UN DIEVS IR UZVARĒJIS. Uz Eņģeļa skulptūras ir rakstīts- SVĒTĪGI TIE, KAS RAKSTĪTI DZĪVĪBAS GRĀMATĀ.
Skulptūra tika veidota Kastirē, Jāņa Stupānā dzimtas sētā. Liela pateicība skulptūru tapšanā ir skulptūru autoram Ērikam Delperam, kā arī Jānim Stupānam, Vijai Stupānei, Dzintrai Delperei, Pēterim Černim, Rimantam Paškevičam, Ģirtam Skujam un visiem pārējiem, kas no sirds ieguldīja savu darbu un mīlestību.

Karaļa kalnā ir izveidots dekoratīvo stādu dārzs no desmit augu veidiem. Projekta autore ir Anita KazakaŠī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu no SIA "Kokaudzētava Baltezers". Dārza stādīšanā piedalījās daudzi Jēzum Kristum sirdī ticīgie, - pateicība viņiem. Karaļa kalna parka apzaļumošana turpināsies. Veidosim pasauli skaistāku!

Dieva Dēls Jēzus Kristus patiešām ir uzvarējis, un Viņa uzvarai ir veltītas šīs skulptūras un dekoratīvais dārzs. Skulptūras tapa pēc Jēzus Kristus vēlējuma un ar Viņa svētību. Laimīgs ikviens, kas tic Dieva Derības vārdiem!

Jau sen šo vietu dēvējuši par Karaļa kalnu. Tā ilgi bija aizaugusi, bet 2006. gada 16. septembrī ar pirmo Karaļa kalnā uzstādīto koka skulptūru aizsākās jaunas svētvietas veidošana netālu no Aglonas. Tagad divus kilometrus pa Dagdas ceļu Aglonas ezera krastā divdesmit hektāru lielā platībā radīts unikāls skulptūru parks, kas ieguvis nosaukumu Kristus Karaļa kalns, jo te viss tiek veidots pateicībā Dievam kā garīga vieta, kur cilvēkiem smelties dvēseliskas vērtības.

Kristus Karaļa kalns radies no triju cilvēku liktenīgas un laimīgas satikšanās. Viņi paši saka: mūs šim darbam kopā saveda Dievs. Tēlnieks, visu Kristus Karaļa kalnā uzstādīto skulptūru autors (tādas te jau ir trīsdesmit trīs, bet pavisam kokā izcirstas vairāk nekā divsimt), ir Ēriks Delpers. Septiņpadsmit gadu viņš bija lidotājs un vairākkārt kritiskās situācijās debesīs nepārprotami izjutis Dieva klātbūtni. Reiz lidojuma laikā sešpadsmit kilometru augstumā nāves elpa bijusi tik tuvu, ka Ēriks iesaucies: «Dievs, palīdzi!» - un kāds netverams spēks viņam palīdzējis aizvadīt lidmašīnu, kurai bija radies

bojājums, līdz lidlaukam un tur laimīgi nosēdināt. Aizejot no pilota darba Ēriks Delpers sāka veidot skulptūras. Viņam bija sapnis kokā izcirst visus Bībeles tēlus, bet tam vajadzēja vietu, kuras Ērikam viņa dzīvesvietā Ogrē nebija.

Kastirē, kas ir četrpadsmit kilometru no Aglonas, Jānis Stupāns savai ģimenei, kurā aug četri dēli, gribēja celt jaunu māju. Meklēja skaistu vietu un atrada Karaļa kalnu, iegādājās divdesmit hektāru lielu platību, bet, stāvot augstajā kalnā un domājot, kā te varētu izskatīties, apjauta, ka viņam šī vieta rada vīzijas par Golgātas kalnu, kur krustā sita Jēzu Kristu. Jānis izlēma: viņš te necels sev māju, bet radīs vietu par godu Dievam. Sākās smags darbs, izcērtot visu lieko un aizaugušo, jo pattuvais Aglonas ezers aiz krūmājiem nebija redzams. Jānis pie ezera izveidoja pussalu, kalna palejā izraka trīs dīķus, kuri, cits citam līdzās būdami, atklāja neparastu parādību - katrā no tiem pamatu veidoja atšķirīgas krāsas māla zeme: sarkana, zila un balta. Karaļa kalns pamazām ieguva jaunu izskatu, bet Jānim nedeva mieru doma, ka te jābūt vēl kam citam. Bet kam? Un tad Jānis 15. augustā, kad Aglonā lielie svētki, nopirka vairākas garīga satura grāmatas, starp kurām bija ari Ērika Delpera atklāsmes. Kad viņi satikās, sarunā atklāja, ka abiem ir sapnis, ko viņi var īstenot kopā. Jānim ir vieta, kur Ēriks var izveidot skulptūru parku - Bībeles tēlus.

Daudzi uzskata Jāni par mazliet dīvainu, jo prātīgs aprēķina cilvēks taču mājas celtniecībai pirktu skaistu vietu nedāvinās un neliks tajā lielus līdzekļus citu priekam. «Man nevajag, lai manu darbu novērtē cilvēki. Ja viņi to saprot, man ir prieks, bet tas, ko te daru, ir Dievam par godu,» saka Jānis Stupāns.

Kristus Karaļa kalna tapšanas procesā un visos notikumos ir ari Terēzija Bumbure - ar Latgales saknēm, ilgus gadus dzīvojusi Rīgā un strādājusi par frizieri. Kādā dvēseles krīzes brīdī viņas rokās nonāca Ērika Delpera grāmata „Iespēja izdzīvot". «Lasīju un ar tām domām un vārdiem atdzimu. Uzzinājusi, ka Ēriks pie Aglonas veido skulptūru dārzu, atbraucu, satikos ar Jāni. Man jau sen iekšā gruzdēja doma, ka vēlos atgriezties tur, kur ir manas saknes, Latgalē, un Jānim jautāju, vai arī man Kristus Karaļa kalnā neatrastos kāds darbiņš. Atradās - esmu te puķu stādītāja, laistītāja, ravētāja, dārzu kopēja, gide. Ziemā tīru sniegu, mūsu jaukajā koka namiņā, kas te uzcelts, kurinu kamīnu. Šeit esmu trešo ziemu, un man šķiet, ka esmu pārnākusi mājās,» saka Terēzija.

Skulptūru parka sākums ir Jēzus Kristus - Uzvarētāja lielais koka tēls, kuru Ēriks Delpers izcirta no Jāņa Stupāna mežā atrasta sešsimt gadu veca ozola. Kad koku nocirta, tas gāzās ar tādu spēku, ka zeme norībēja. Gandrīz visas skulptūras veidotas no ozoliem, kas auguši Jāņa mežos, bet nu jau ari citi, redzot, kā rodas iespaidīgais parks, ziedo savus kokus.

Ar katras skulptūras veidošanu saistās kāds stāsts. Torīt, kad no Jāņa Stupāna sētas Kastirē uz Karaļa kalnu veda uzstādīt Kristus skulptūru, bija tik bieza septembra migla, ka dažu soļu attālumā neko nevarēja redzēt. bet, liekot milzīgo koka tēlu vietā, migla izklīda un, kad tas bija uzstādīts, debesīs virs Karaļa kalna pēkšņi parādījās divu varavīkšņu loki. Tādi divi loki ir Dieva derības zīme un apliecinājums - Dievs ir ar mums. Skulptūru kompozīcija Krusts un divpadsmit ciltis tapa 2007. gadā. Divpadsmit metru augstais krusts un septiņus metrus lielās cilšu skulptūras ir stāsts par dzīves krustu, ko katrs nesam. 2008. gadā tapa Jaunava Marija ar Kristus bērniņu un Lotosa zieds. Daudziem rodas jautājums, kāpēc starp Bībeles tēliem ir lotosa zieds, jo Bībelē tāda nav. Kad zāģēja ozolu Jaunavas Marijas skulptūrai, tas pēkšņi, līdz galam nenozāģēts, krita un lūzuma vietā sadalījās. Jaunavai Marijai lolotais ozols vairs nederēja, bet, skatoties uz sašķēlušos ozolu, radās doma, ka tas līdzinās lotosa ziedam, un ari mēs katrs esam ziedi Dieva dārzā.

Kristus Karaļa kalnā iestādīts Ēdenes dārzs. Šopavasar baltos ziedos saziedēs 2007. gadā iestādītais ābeļdārzs, ko stādīja simt divdesmit ģimeņu kā simbolisku savas dzimtas turpinājumu. Starp ābelēm aug arī bumbieres, smiltsērkšķi, ko vairākas ģimenes izvēlējās par savu koku.

Kristus Karaļa kalnu savā kāzu dienā iecienījuši jaunlaulātie. Viņi iet uz Ēdenes dārzu, noliek ziedus pie skulptūras Ādams un Ieva, pastāv pie Ēdenes dārza Eņģeļa tēla un klusībā izlūdzas tam svētību savai dzīvei.

Par Kristus Karaļa kalnu, šo dāvanu Dievam, Jānis Stupāns un viņa ģimene saņēmusi pateicības rakstu no Vatikāna, no pāvesta Benedikta XVI. Jānis agrā jaunībā gribējis mācīties par priesteri, bet dzīve aizvedusi pa citu ceļu: gan sportojis, gan strādājis tēva lauku saimniecībā. Tagad, trīsdesmit piecos gados, Jānis ir uzņēmējs un apzinās, ka manta nav tā, uz kuru cilvēks var paļauties, vienīgi uz Dievu.

Šogad iecerēts uz mazāka blakus kalniņa sākt celt dievnamu visu konfesiju pārstāvjiem, arī tā būs koka būve, kā viss Karaļa kalnā. Daudzie ciemiņi, kas te pabijuši, apgalvo: šī ir vieta, kur rodas tikai labas domas.