Sabiles Vīna kalns

Reizes skatīts: 12532

Karte

Ēdienkarte

Apraksts

Vīna kalns – Sabiles simbols

Sabiles Vīna kalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars.

Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā
virs pilsētas un Abavas upes līmeņa un 115 m virs jūras līmeņa.

Kopējā dārza platība – 1,5 ha. Vīna kalnā regulāri tiek papildināti vīnogulāju stādījumi: te aug aptuveni 30 dažādu šķirņu vīnogulāju, pavisam
aptuveni 800 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula
Sukatnieka izveidotās šķirnes. Visvairāk Vīna kalnā aug šķirnes “Zilga”
vīnogas. Vīna kalnā aug arī tādi eksotiski augi kā persiki, aprikozes,
valrieksti.

Vīna svētki

Godinot Sabiles simbolu – Vīna kalnu – kopš 1999.gada ik vasaru, jūlija pēdējā nedēļas nogalē, Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas, godinot
Vīna kalnu, ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem. Ar katru gadu šis Sabiles populārākais un nozīmīgākais pasākums piesaista arvien vairāk
apmeklētājus un pilsētas viesus, ar katru gadu palielinās dažādo pasākumu skaits, kas notiek Vīna svētku ietvaros. Svētku atklāšana ik gadu notiek
Vīna kalna pakājē un to ar savu klātbūtni vienmēr pagodina pats Kurzemes
hercogs Jēkabs ar svītu. Unikāls kalns, unikāls vīns, unikāli svētki, ko
ir vērts apmeklēt!

Vīna kalna vēsture

Sabiles Vīna kalns ir izveidots divas reizes: pirmo reizi vācu laikā
(14.-16. gs.), bet pēc tam pilnībā atjaunots pirmās Latvijas brīvvalsts
laikā 1936. gadā.

Kopš 14.gs. vīnkopība gar Ventas baseinu izplatījusies līdz Sabilei.
Sabiles mikroklimats izrādījies īpaši piemērots vīnogulāju kultūras
audzēšanai, tāpēc šeit izveidoti vīna dārzi. Ik gadu rudenī, vīnogu
novākšanas laikā, Sabilē atzīmēti ražas svētki. Par Sabiles vīna dārzu
nozīmību liecina arī tas, ka Livonijas ordeņa mestrs Valters fon
Pletenbergs (valda no 1494. – 1535.gadam) ražas svētku laikā uzturējies
Sabilē.

Hercoga Jēkaba laikā vīnogulāju kultūra Sabilē papildināta ar jaunām
šķirnēm, līdz ar to vīnogu audzēšana vērtusies plašumā. Sākot ar šo laiku
(17.gs. vidu), parasti arī sāka atzīmēt Sabiles Vīna kalna izveidošanos.
Sabiles Vīna kalna stiprais un skābenais vīns bijis ļoti iecienīts gan
hercogistes galmos, gan citās Eiropas valstīs, uz kurām šis vīns ticis
eksportēts.

No 1936. – 1938. gadam Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija pēc
prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojuma atjaunoja Vīna kalnu. Dienvidu nogāzē
viena hektāra platībā ierīkoja terases 2800 metru garumā un iestādīja
vairāk nekā 20 šķirņu 1350 vīnogulājus. Stādi tika piegādāti no Pūres.
Vīna kalna cekulā atradās 110 kubikmetrus liels baseins, kuru piepildīja
ūdenstriece un no kura pievadīja ūdeni terasēm. Šī hidrotehniskā būve nav
saglabājusies. Prezidents neuzskatīja, ka peļņa no vīnogu audzēšanas būtu
galvenais. Pēc K.Ulmaņa izteikumiem, Vīna kalna galvenā nozīme bija
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Pēc K.Ulmaņa ieceres, kalna
virsotnē bija jāuzbūvē liels stikla paviljons un plaša terase, no kuras
tūristi varētu apskatīt Kurzemes Šveices centru. Gan vīnogu tirgošanai,
gan vīnam vajadzēja Sabilei piesaistīt tūristu uzmanību un vairot pilsētas
ienākumus.

Pirms kara gadā ievāktās ražas daudzums sasniedza pat četras tonnas. Kā
pierādījums tam, ka Vīna kalns ticis izveidots Latvijas brīvvalsts laikā
un ir devis ražu, ir 1939. gada rudenī Jelgavā notikusī Latvijas vīnogu
izstāde, kuru organizēja Latvijas lauksaimniecības kamera un kurā bijis
atrodams arī neliels Sabiles Vīna kalna pirmās ražas stends.

Kara laikā daļa no iestādītajiem vīna krūmiem gāja zudumā. Kalnu atjaunoja
ar Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas gādību agronome Spodra Bērziņa
(1921-1995). Viņas vārds ierakstīts Sabiles novada Goda grāmatā: “Sabiles
vīna kalna dārzniece – agronome 1945.-1967.g., – par ieguldīto darbu
Sabiles vīna kalna kopšanā un veidošanā, veicinot tā ierakstīšanu Ginesa
rekordu grāmatā.” Līdz 1955.gadam viņa iestādīja 1500 stādus, kopā 36
šķirnes. 60. gadu sākumā un vidū pašmāju vīnogas tirgoja arī vietējā
veikalā.

Sākoties dažādām reorganizācijām, ap 1960. gadu Pūres dārzkopības un
izmēģinājumu stacija no Vīna kalna apsaimniekošanas atteicās. Mainījās
Vīna kalna apsaimniekotāji, samazinājās darbu intensitāte tajā, un vēlāk
Vīna kalns vispār netika apsaimniekots. Uz studentu entuziasma pamata
Sabiles Vīna kalnu sāka atjaunot 1989. gadā Uldis Zommers. Pēc Ulda
Zommera aiziešanas 1992. gada vasarā Sabiles Vīna kalna attīstība atkal
apstājās. Tā paša gada rudenī par Vīna kalna dārznieku Sabiles pilsētas
dome darbā pieņēma Jāni Bērziņu.

1995.gada 27.aprīlī Sabiles Vīna kalnu ar savu ierašanos pagodinājis arī
bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, piemiņai par šo vizīti
Vīna kalna pakājē iestādot ābelīti.

2003.gada 18.jūnijā Latvijas Republikas Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze
parakstīja dokumentu, ar kuru LR Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma
tiesībām uz Vīna kalnu par labu toreizējai Sabiles novada domei.

Vīna kalns ir pašvaldības īpašums. Pašlaik Vīna kalnā par dārznieci strādā
Smaida Dzērve.

Sabiles Vīna kalnā aug šādas vīnogu šķirnes:
– Selekcionāra Paula Sukatnieka (1914-1989) izveidotās vīnogu šķirnes:
“Dvietes zilā”, “Supaga”, “Sukribe”, “Guna”, “Veldze”, “Zilga”, “Veina”,
“Spulga”, “Meda”, “Lauma”, “Agra”, “Rītausma”.
– Selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa izveidotās vīnogu šķirnes: “Liepājas
dzintars”, “Liepājas agrā”, “Cīravas agrā”, “Dovga”, “Silva”.
– Lietuviešu selekcionāra A.Gaiļunas izveidotās vīnogu šķirnes: “Jodupe”,
“Jadviga”, “Sēle”, “Gražina”.
– Citas vīnogu šķirnes: “Hasanskij Sladkij”, “Solovenaja”, “Skujiņa 675”,
“Novogorodskij”, “Kristāls”.

Darba laiks (vasaras sezonā, līdz 30.septembrim): Sabiles Vīna kalnu
iespējams apmeklēt katru dienu no plkst. 10.00 – 18.00, svētdienās no
plkst. 10.00 – 16.00.
Darba laiks (no 1. oktobra līdz vasaras sezonai): sestdienās un svētdienās
slēgts, bet darba dienās par apmeklējumu iespējams vienoties pa tālr.
27841827 (Sabiles tūrisma informācijas centrs).
Pārējā laikā: par apmeklējumu, lūdzu, vienoties pa tālr. 27841827 (Sabiles
tūrisma informācijas centrs).
Ieejas maksa no 20.08. līdz 30.09: pieaugušajiem € 1,50, bērniem un
pensionāriem € 0,70, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.
Ieejas maksa no 01.10. līdz 19.08: pieaugušajiem € 0,70, bērniem un
pensionāriem € 0,40, bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas.
Atrašanās vieta: Kalna iela, Sabile, Talsu novads