Varakļānu muižas pils un parks

Reizes skatīts: 15351

Karte

Apraksts

Varakļānu muižas pils

Varakļānu pils celta 1783. – 1789. gadam Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham, pēc Latgalē uzaicinātā itāļu Arhitekta Vinčenco Macotti projekta. Tā ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā. Grāfs M.J. Borhs 18.-19. gs. bija nozīmīga persona – Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, kā arī izcils dabaszinātnieks – studējis mineraloģiju, ģeoloģiju, interesējies par literatūru un mākslu.

No 1790. gada viņa un laulātās dzīvesbiedres, Baltijas ģenerālgubernatora Georga Brauna meitas Eleonoras, pastāvīgā dzīves vieta kļuva Varakļāni. Pils ir iegarenas taisnstūra formas, simts metrus gara un sastāv no trīs stāviem. Tai ir centrālā daļa ar trīsstāvu jomu, ko agrāk vainagojis tornis ar galeriju. Kurā laika posmā tornis gājis bojā, nav zināms. Zem pils rietumu spārna artodas pagraba telpas, mūrētas no ķieģeļiem, apmestas ar velvju veida pārsegumu. Pils sākotnējais krāsojums ir bijis olu dzeltens sienām, bet balts dekoratīvajiem elementiem. Jumts bijis noklāts ar sarkaniem māla dakstiņiem. Dienvidu fasādes pusē ir trīs ieejas, bet ziemeļu pusē viena izeja uz dārzu ar četru kolonu portiku virs tās.

Pils fasādi rotā grāfa M. Borha devīze – “Virtute duce – Deo favente – Comite fortuna”, kas latviski skan -“Tikuma vadīti – Dieva labvēlībā – Laimei līdzejot”. Senākais Varakļānu pils izskats ar torni ir redzams mākslinieka Napoleona Ordas 1875. gada akvarelī. No 1921. gada līdz 1940. gadam pils ēkā darbojās Varakļānu Valsts ģimnāzija, līdz ar to pils telpas tika piemērotas skolas vajadzībām. 2. Pasaules kara laikā pili stipri izpostīja, tajā bija iekārtota karavīru novietne. Līdz 1960. gadam turpināja darboties Varakļānu vidusskola.

Tās telpās tika iekārtoti skolas darbmācības kabineti un sporta zāle, bet vēlāk skolas internāts un dzīvokļi. 1980-to gadu vidū pilij tiek pievērsta uzmanība un sākas pils iekonservēšanas darbi. No mākslas darbiem pils interjerā ir daļēji saglabājušies 18.gs. griestu un sienu gleznojumi, kokgriezuma tehnikā izpildītas kāpņu margas. Varakļānu pils ir Valsts arhitektūras piemineklis. Varakļānu pils telpās kopš 1997. gada darbojas Varakļānu Novada muzejs. Muzejā apskatāmas vairākas izstādes un tematiskās ekspozīcijas. No 2001. gada muzejs ir akreditēts.

Varakļānu parks

Varakļānu pils parks izveidots 18.gs. beigās paralēli pils celtniecībai – pēc itāļu arhitekta un dārzu mākslinieka V. Macotti projekta. Tas ir viens no pirmajiem dokumentāli datētajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, kā arī vienīgais parks Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo liepu aleju rindas. Parkā ir bijuši paviljoni, dīķi, arkveida tiltiņi, mākslīgi veidotas salas, lauces, pieminekļi un skulptūras, dažādi svešzemju koki, krūmi un košumaugi. Parka malā atradās oranžērija, kur tika audzēti dažādi eksotiski augļi – vīnogas, apelsīni, mandarīni u.c.

Aiz parka uz ziemeļaustrumiem atradās zvērnīca, kurā turēja savvaļas dzīvniekus un ūdensputnus, medību vajadzībām. Parka skaistuma iedvesmots, grāfs M. Borhs uzrakstīja poēmu “Varakļānu sentimentālais dārzs” (izdota 1795. gadā Varšavā). Arī šodien parkā var saskatīt to senatnīgumu un rotaļīgos ritmus, kādi ir valdījuši vairāk kā pirms 200 gadiem. Parka platība ir 20.5 hektāri. Tam pa vidu plūst neliela upīte Kažava. Netālu no pils, dodoties pa parka aleju, uz mākslīgi uzbērtās saliņas atrodas Jadvigas kapličas drupas.

Ejot gar upītes malu vai pa atjaunoto kastaņu aleju, var nonākt pie daudzām teikām apvītā un daudzinātā “Mīlestības akmens”. Tas ir vairāk kā 7 kubikmetrus liels. No tā virszemē redzama tikai viena ceturtā daļa. Parka lielākajā laucē atrodas brīvdabas estrāde. 1938. gadā Latvijā rīkotajā skaistuma un daiļuma konkursā, pateicoties vietējās ģimnāzijas audzēkņiem, kuri 20. gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados aktīvi līdzdarbojās apstādījumu sakopšanā, Varakļānu parks tika atzīts par uzvarētāju, iegūstot skaistākā lauku apvidus parka titulu. Varakļānu parks ir aizsargājams Valsts arhitektūras piemineklis.