Saipetnieku senlietu muzejs

Reizes skatīts: 13834

Karte

Apraksts

Aptuveni pirms trim gadiem viesojoties Balvu rajona, Lazdukalna pagasta Saipetnieku mājās, klausījos saimnieka Andreja Stablinieka stāstītajā par ideju izveidot savā piemājas teritorijā plašu dārzu ar dīķīšiem, apstādījumiem un vasaras nojumītēm savai senlietu kolekcijai, domāju – vai tas ir vajadzīgs tādā „Dieva aizmirstā” nostūrī, tālu Latgales laukos.
Apskatot saimniecību šovasar, nākas secināt – vajag tikai gribasspēku un čaklas rokas, lai piepildītu pat visnereālāko sapni.
Latgalē vienīgajā privātajā senlietu muzejā viesojošies jau tūkstošiem tūristu no malu malām. Saimnieks ar lepnumu ved ciemiņus pastaigā pa krāšņo dārzu, ko izveidojusi viņa sieva Skaidrīte. Pašā sākumā rokot dīķi radušies lieli zemes vaļņi. Lai šādu nesmukumu apslēptu, viņa sastādīja ziedošas puķes un krāšņumaugus. Veidojot kopējo dārza kompozīciju, parādījās akmens krāvumi, dažādi baseiniņi, strūklaka, koka tiltiņi un arkas, nojumītes un guļbūves pirts. Savdabīgu sajūtu dārzā rada arī neskaitāmo dzirnakmeņu piramīdas.
Bet saimnieka Andreja lielākais lepnums ir viņa senlietas. Teju septiņi tūkstoši eksponātu: sviesta cibas, sulu spiedes, gaļas maļamās mašīnas, Kārļa Ulmaņa laika trauki, cara laiku stikla bumbas, rakstāmmašīnas, tamborētas segas, patafoni, ieroči, naži bezmēni, simtgadīgi svari, neskaitāmi pletīzeri, metāla gultas, lauksaimniecības tehnika, motocikli, velosipēdi, zāģi, kā arī desmitiem automašīnu, zirgu rati un ragavas un daudzas, daudzas citas lietas novietotas speciālās mājiņās gaida kārtējo tūristu apmeklējumu.
Atsevišķā būdiņā ierīkota īsta dzīvojamā istaba, kur novietoti senlaicīgi sadzīves priekšmeti un mēbeles tā, kā tas varēja būt sendienās. Turpat skatāms arī mazgāšanās stūrītis ar lielu koka baļļu un dažādu izmēru koka ķipīšiem, spaiņiem un toveriem.
Andrejam ir arī īsti maltuves darbarīki. Saimnieks iecerējis rādīt miltu ieguves procesu, sākot no rudzu kulšanas līdz maizes pasniegšanai galdā. Vien jācer, ka paveiksies, un arī vecā kuļmašīna atkal sāks darboties. Jāpiebilst, ka teju visa Saipetniekos atrodamā tehnika ir darba kārtībā. To Andrejs labojis un spodrinājis paša rokām.
Atpūsties un izklaidēties Saipetnieku mājās iecienījuši arī kāzinieki. Jauno pāru šeit ir bijis tik daudz, ka no viņu iestādītajiem kociņiem veidojas īsts parks. Par jautrām atrakcijām pārvēršas jaunlaulāto pārbaude prasmē veikt lauku darbus – te kādreiz arī izkapts salūzt vai slaucamā kaza aizmūk.
Muzeja pirmsākumos – nu jau pirms septiņiem gadiem - zinot Andreja aizraušanos, apkārtnes ļaudis paši nesuši un piedāvājuši paņemt senas lietas. Taču tagad gan neparastākos sadzīves priekšmetus un tehniku, gan mēbeles un darbarīkus kolekcijas papildināšanai saimnieks iegādājas par naudu.